• Tweet

Gatavojoties eiro ieviešanai, Latvijā kopš pagājušā gada septembra cenu kāpums bija daudz rāmāks nekā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu.

Šobrīd, kad Latvija saņēmusi pozitīvu novērtējumu eiro ieviešanai un inflācijas noturēšana grožos vairs nav tik būtiska, atsevišķi ražotāji un pakalpojumu sniedzēji sākuši palielināt pārdošanas cenas.

Ekonomikas ministrija (EM), veidojot cenu monitoringu, ik mēnesi apkopo informāciju par vairāk nekā 120 preču un pakalpojumu cenu izmaiņām dažādās tirdzniecības vietās. Saskaņā ar šo pētījumu maijā atsevišķiem produktiem atsevišķās tirdzniecības vietās cenas kāpušas no 17 līdz 57%. Visbiežāk cenas sadārdzinājušās frizētavās un viesnīcās. Vairākos veikalos sadārdzinājušies arī kartupeļi, kāposti un laši.

Vienlaikus atsevišķi produkti un pakalpojumi, piemēram, degviela, gurķi un tomāti, bija kļuvuši lētāki par 0,24 līdz 50%. Saskaņā ar EM speciālistu aprēķināto 85% preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav konstatētas. Aptuveni 8% preču un pakalpojumu ir novērots cenu samazinājums, 6% – pieaugums.

Gaļa un zivis

Birutas kundze no Tukuma pamanījusi, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Maxima veikalā Tukumā dārgāk maksā gan gaļa, gan zivis. «Ja kādreiz saldētu lasi varēja nopirkt par 2,90 latiem kilogramā, tad tagad par 3,99 latiem kilogramā. Cūkgaļas karbonādes cena pieaugusi no 2,55 latiem kilogramā līdz 4,50 latiem kilogramā. Šāda cena bija pirms pusotras nedēļas. Tagad, kad biju pēdējo reizi Maxima, redzu, ka gaļai uzlikta atlaides cena – 2,55 lati kilogramā. Kāda tur atlaide – tā ir iepriekšējā cena, kas mākslīgi tika paaugstināta, lai varētu pievilināt pircējus ar atlaidi,» sašutusi stāstīja Birutas kundze. Viņas dabā neesot sūdzēties un vaimanāt par dzīvi, bet šoreiz viņu sadusmojusi amatpersonu lielīšanās ar deflāciju, jo iedzīvotāji to neizjūt. Gluži otrādi – sajūta esot, ka tēriņi pusgada laikā pieauguši par aptuveni 20 procentiem.

Birutas kundze uz lielveikalu dodas reizi nedēļā, lai nopirktu pārtiku un sadzīves preces vairākām dienām. «Lai varētu samaksāt visus tēriņus, ik mēnesi noteiktu summu nolieku pārtikas iegādei. Pēdējo mēnešu laikā ar šo summu vairs nevaram iztikt, lai gan neko lielu nepērkam. Tas vien liecina, ka pārtika kļūst arvien dārgāka,» secina Birutas kundze.

Tomēr Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš Neatkarīgajai uzsvēra, ka pēdējo divu nedēļu laikā zivīm un gaļai Maxima veikalos kopumā cenas palikušas stabilas. «Nelielas cenu svārstības, tām gan nedaudz samazinoties, gan nedaudz pieaugot, varēja izjust vienīgi teļa gaļas cienītāji. Vērtējot vispārējo tirgus tendenci pēdējo mēnešu laikā, jāteic, ka pārtikas, tostarp gaļas un zivju produktu, cenas ir bijušas stabilas vai pat samazinātas – šis fakts attiecināms arī uz lielveikalu tīklu Maxima,» sacīja I. Andiņš. SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija Neatkarīgajai atzina, ka arī Rimi cenas ir stabilas un šobrīd vienīgi no a/s Rīgas Piena kombināts ir saņemts pieprasījums par vidēji 5,8% palielināt cenu piena produktiem. «Šobrīd tiek izvērtēts šis pieprasījuma pamatojums un atbilstība tirgus tendencēm. Jāpiebilst, ka mēs vienmēr rūpīgi izvērtējam visus piegādātāju pieteikumus, kas skar cenu pieaugumu, un neapstiprinām, ja tie nav ekonomiski pamatoti. Kas attiecas uz citiem ražotājiem šajā kategorijā, tad tie ir spējuši saglabāt un piedāvāt saviem pircējiem šā brīža esošās cenas,» uzsvēra L. Podskočija.

Dārgāka arī televīzija

Ausmas kundze no Rīgas maija beigās saņēma paziņojumu no Lattelecom, ka ar 1. jūliju tiek paaugstināta maksa par televīziju un internetu. Viņa ir sašutusi, ka uzņēmums, kurš pērn nopelnīja vairāk nekā 20 miljonus latu, paaugstina maksu par pakalpojumiem, aizbildinoties ar pagājušajā gadā veiktajām 26,4 miljonu latu investīcijām. To, cik daudz Lattelecom klientiem jārēķinās ar maksas paaugstināšanu 1. jūlijā, uzņēmums neatklāj.

«Tehnoloģisko progresu nodrošina ilgtermiņa investīcijas, kuras Lattelecom pakalpojumu attīstībā veic regulāri. Lai arī turpmāk nodrošinātu saviem klientiem kvalitatīvus un inovatīvus pakalpojumus, kā arī teicamu servisu, sākot ar 1. jūliju, paredzēts veikt nelielas cenu korekcijas atsevišķiem abonentiem, par ko klienti ir individuāli informēti. Cenu korekcijas amplitūda klientiem ir atšķirīga atkarībā no sniegtā pakalpojuma apjoma – izmaksu pieaugums svārstās no dažiem santīmiem līdz pusotram latam. Pakalpojumu cenu izmaiņas klientiem galvenokārt saistītas ar MTG koncerna pieprasītās maksas par kanālu LNT un TV3 apraidi, sākot no 2013. gada 1. aprīļa,» skaidroja Lattelecom Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu vadītāja Līga Bite.

Eiro ieviešana nav apdraudēta

Lai Latvija iestātos eirozonā, tai ir jāizpilda Māstrihtas kritēriji, starp kuriem ir arī prasība par zemu inflāciju. Latvija šajā kritērijā sekmīgi iekļaujas jau kopš pagājušā gada. Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis Neatkarīgajai apstiprināja, ka pat tādā gadījumā, ja Latvija kādu mēnesi līdz 2014. gadam neiekļausies Māstrihtas kritērijos, tas nebūs šķērslis Latvijas iestājai eirozonā.

***

VIEDOKĻI

Aleksis JAROCKIS, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs:

– No ekonomiskā aspekta Māstrihtas kritērijus ir grūti Latvijai neizpildīt. Lai pārkāptu pāri fiskālās politikas jeb deficīta kritērijam, jābūt vai nu būtiskam ieņēmumu kritumam, vai kardināli jāpalielina tēriņi, kas ir ārpus noteiktās fiskālās telpas. Līdz valsts parāda kritērija neizpildei ir gaismas gadu attālums. Attiecībā uz inflāciju un procentu likmēm – kritērijam un faktiskajai vērtībai tiek izmantots 12 mēnešu vidējais rādītājs, kas nozīmē, ka tas ir stabils laikā un jābūt būtiskam vienam vai vairākiem šokiem, lai šos kritērijus neizpildītu, kas gan ir ļoti maz ticams, ņemot vērā drošības rezervi, ar kādu šie kritēriji tiek izpildīti. Tāpat lēmums par to, būt Latvijai eirozonā vai nē, tiks pieņemts jau mazāk kā pēc mēneša, līdz ar to nav laika kaut ko neizpildīt. Pēc formālas lēmuma pieņemšanas neredzu, ka kaut kas varētu liegt Latvijai iestāties eirozonā. ES līgumā tāda iespēja nav iezīmēta.

Laura PODSKOČIJA, Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste:

– Latvijas mazumtirdzniecības tirgū valda ļoti sīva konkurence, un viens no būtiskākajiem instrumentiem, kā spējam piesaistīt un noturēt pircējus, ir tieši cena. Katrs tirgotājs smagi strādā, lai noturētu savus klientus un apgrozījumu. Nepamatota cenu celšana šādā situācijā vienkārši nav iespējama. Līdz ar to izmaiņas, kas redzamas preču cenu zīmēs, visbiežāk bijušas piegādātāju iniciatīva. Var teikt, ka esam tādi kā cenu policisti, kas ļoti nopietni bremzē cenu celšanās ātrumu.

Ivars Andiņš, Maxima Latvija preses sekretārs:

– To, ka pārtikas cenas pēdējā mēneša laikā ir bijušas stabilas un pat samazinājušās, tajā skaitā arī Maxima veikalos, apliecina arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra veiktais pētījums. Tas vēsta, ka pārtikas cenas Rīgas veikalos pēdējo trīs mēnešu laikā ir bijušas stabilas, turklāt daļai produktu tās ir samazinājušās. Savukārt tendences liecinot, ka cenu kritums varētu turpināties, kas gan neattiekšoties uz dārgā segmenta produkciju.

***

Cenu kāpums maijā*

Burkāni (IKI Jelgavā) 58

Liellopu gaļas karbonāde (Maxima Rīgā) 42

Apelsīni (Maxima Rīgā un Ventspilī ) 38

Kartupeļi (Rimi Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rīgā, Valmierā, Ventspilī, Mego Rēzeknē) 23

Kartupeļi (Maxima Ventspilī) 21

Broilera stilbiņi Lielzeltiņi (Rimi Rīgā) 21

Atdzesēts lasis (Rimi Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Rēzeknē) 21

Kāposti (Rimi Daugavpilī, Jelgavā, Rīgā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī) 20

Kāposti (Supernetto Rīgā) 16

Zupa Soļanka (Tex-Mex restorānā Daugavpilī) 16

Trauku mazgāšanas līdzeklis Fairy (Drogas Daugavpilī) 44

Dušas želeja Yoghurt Aloe Vera (Drogas Daugavpilī) 43

Zeķbikses Golden Lady (Drogas Rīgā un Ventspilī) 15

Autostāvvietas pakalpojumi (Autostāvvieta Daugavpilī) 50

Autostāvvietas pakalpojumi (VTU Valmiera) 25

Autoskolas pakalpojumi (autoskola Gros Rīgā) 44

Autoskolas pakalpojumi (autoskola Vikingi Rēzeknē) 17

Friziera pakalpojumi (Arts Rēzeknē) -17

Friziera pakalpojumi (Armedin Rēzeknē) 25

Friziera pakalpojumi (Trio Valmierā) 17

Manikīra pakalpojumi (Ulu Rīgā) 25

Viesu izmitināšanas pakalpojumi (Liva Hotel Liepājā) 25

Viesu izmitināšanas pakalpojumi (Hotel Kolonna Rēzekne) 24

Viesu izmitināšanas pakalpojumi (Vidzeme Valmierā) 20

Viesu izmitināšanas pakalpojumi (Hanza Hotel Rīgā, Volmar Valmierā) 16

Kurpnieka pakalpojumi (individuāls kurpnieks Daugavpilī) 25

*Salīdzinot ar cenu aprīlī, atsevišķos veikalos

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

 

---