Čeku loterijas pienesums valsts budžetam – teju 11 miljoni eiro
Ar lielo gada izlozi svētdien, šī gada 19. februārī, ir noslēgusies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotā čeku loterija. Trīs ar pusi gadu laikā loterijā ir piedalījušies 241 189 dalībnieki, iesniedzot kopumā 41,8 miljonus čeku, kvīšu, biļešu un tiešsaistes pirkumu rēķinu. Savukārt no šiem maksājumu dokumentiem iegūtā informācija un VID darbs ar uzņēmējiem ir ļāvis palielināt valsts budžeta ieņēmumus kopumā par 10,9 miljoniem eiro.
Analizējot iedzīvotāju iesniegtos čekus, VID ieguva informāciju par uzņēmumu nedeklarētajiem ienākumiem, no kuriem nebija nomaksāti nodokļi. Tā pēc VID aicinājuma uzņēmumi ir precizējuši 2 749 PVN deklarācijas, uzrādot iepriekš neuzrādītos ieņēmumus. Tāpat tika atklāti gadījumi, kad uzņēmumi darbojas ar nereģistrētiem kases aparātiem, kad pakalpojumus sniedz uzņēmumi, kuriem ir apturēta saimnieciskā darbība, vai kad uzņēmumi nelegāli nodarbina darbiniekus un izmaksā “aplokšņu algas”.
Kopumā loterijas norises laikā uzņēmumu papildu deklarētie ieņēmumi, kā arī VID aprēķinātā netiešā ietekme jeb uzņēmumu godprātīgāka rīcība, iedzīvotājiem aktīvāk pieprasot čekus, ļāvusi valsts budžeta ieņēmumus palielināt par 10,9 miljoniem eiro. Šie ieņēmumi vēl var pieaugt, jo VID turpina analizēt iedzīvotāju 2022. gadā iesniegtos čekus.
Loterija tās norises laikā piesaistījusi plašu interesei, tajā piedalījušies iedzīvotāji no visiem Latvijas reģioniem. Kopumā loterijas laimētājiem izmaksātas 1 973 nauda balvas par kopējo summu 1,4 miljoni eiro. Tāpat loterijā bija iespēja laimēt arī VID Padziļinātās sadarbības programmas uzņēmumu sarūpētās balvas. Kopumā tās piedāvāja 30 uzņēmumi un saņēma 446 loterijas laimētāji. Visas loterijas garumā visaktīvāk ar balvām piedalījās Valmieras tirdzniecības centrs “Valleta” un SIA “Riga Spirits & Wine Outlet”. Savukārt kopš 2021. gada ik mēnesi notika arī tematiskās izlozes, kad papildu 500 eiro naudas balvas varēja iegūt čeki no nozarēm ar augstākiem ēnu ekonomikas riskiem, piemēram, auto apkopes, ēdināšanas, skaistumkopšanas un citām.
Iedzīvotāju aktivitātei samazinoties, 2022. gada nogalē Saeima lēma loteriju neturpināt, jo ir svarīgi, lai no loterijas gūtais finansiālais pienesums pārsniegtu ieguldījumus tās organizēšanā. Tomēr loterijas nostiprinātais ieradums pēc pirkuma vai pakalpojuma saņemt čeku ir būtisks arī pēc loterijas beigām. Čeks, kvīts, biļete un rēķins ir ne vien oficiāls darījuma apliecinājums, bet arī garantijas dokuments, kas ir svarīgs, lai iedzīvotāji varētu aizsargāt savas kā patērētāju tiesības. Vienlaikus arī turpmāk, saskaroties ar situācijām, kad maksājumu apliecinošs dokuments netiek izsniegts, iedzīvotāji ir aicināti par to ziņot VID un līdzdarboties ēnu ekonomikas apkarošanā. Par jebkuriem pārkāpumiem nodokļu vai muitas jomā iedzīvotāji var ziņot uz e-pastu [email protected] vai zvanot uz anonīmo diennakts bezmaksas uzticības tālruni +371 80009070.
2022. gada izlozes rezultāti
2022. gada izlozē, kas notika šī gada 19. februārī, ir izlozētas 10 naudas balvas – 5 laimesti 2000 eiro vērtībā, 4 laimesti 10 000 eiro vērtībā un galvenais laimests – 20 000 eiro.
Dalībai gada izlozē visa 2022. gada laikā katru mēnesi pēc nejaušības principa tika izlozēti 10 čeki. Kopumā gada izlozei tika virzīti 120 čeki, taču izlozē piedalījās 101, jo 17 laimētāji pēc īsziņas saņemšanas noteiktajā laikā dalībai izlozē nepieteicās, bet divi dalībnieki bija iesnieguši čekus, kuri neatbilst loterijas prasībām.
Tiem čeku loterijas veiksminiekiem, kuri laimējuši 2022.gada izlozē, naudas balvas saņemšanai vairs nav jāpiesakās, jo visa informācija jau ir VID rīcībā. Naudas balva tiks izmaksāta uz laimētāja norādīto kontu 30 dienu laikā. Laimētajiem nodoklis no balvas nav jāmaksā, jo minētais ienākums nav apliekams ar nodokļiem.
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk