Čeku loterijas pienesums valsts budžetam – teju 11 miljoni eiro
Ar lielo gada izlozi svētdien, šī gada 19. februārī, ir noslēgusies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotā čeku loterija. Trīs ar pusi gadu laikā loterijā ir piedalījušies 241 189 dalībnieki, iesniedzot kopumā 41,8 miljonus čeku, kvīšu, biļešu un tiešsaistes pirkumu rēķinu. Savukārt no šiem maksājumu dokumentiem iegūtā informācija un VID darbs ar uzņēmējiem ir ļāvis palielināt valsts budžeta ieņēmumus kopumā par 10,9 miljoniem eiro.
Analizējot iedzīvotāju iesniegtos čekus, VID ieguva informāciju par uzņēmumu nedeklarētajiem ienākumiem, no kuriem nebija nomaksāti nodokļi. Tā pēc VID aicinājuma uzņēmumi ir precizējuši 2 749 PVN deklarācijas, uzrādot iepriekš neuzrādītos ieņēmumus. Tāpat tika atklāti gadījumi, kad uzņēmumi darbojas ar nereģistrētiem kases aparātiem, kad pakalpojumus sniedz uzņēmumi, kuriem ir apturēta saimnieciskā darbība, vai kad uzņēmumi nelegāli nodarbina darbiniekus un izmaksā “aplokšņu algas”.
Kopumā loterijas norises laikā uzņēmumu papildu deklarētie ieņēmumi, kā arī VID aprēķinātā netiešā ietekme jeb uzņēmumu godprātīgāka rīcība, iedzīvotājiem aktīvāk pieprasot čekus, ļāvusi valsts budžeta ieņēmumus palielināt par 10,9 miljoniem eiro. Šie ieņēmumi vēl var pieaugt, jo VID turpina analizēt iedzīvotāju 2022. gadā iesniegtos čekus.
Loterija tās norises laikā piesaistījusi plašu interesei, tajā piedalījušies iedzīvotāji no visiem Latvijas reģioniem. Kopumā loterijas laimētājiem izmaksātas 1 973 nauda balvas par kopējo summu 1,4 miljoni eiro. Tāpat loterijā bija iespēja laimēt arī VID Padziļinātās sadarbības programmas uzņēmumu sarūpētās balvas. Kopumā tās piedāvāja 30 uzņēmumi un saņēma 446 loterijas laimētāji. Visas loterijas garumā visaktīvāk ar balvām piedalījās Valmieras tirdzniecības centrs “Valleta” un SIA “Riga Spirits & Wine Outlet”. Savukārt kopš 2021. gada ik mēnesi notika arī tematiskās izlozes, kad papildu 500 eiro naudas balvas varēja iegūt čeki no nozarēm ar augstākiem ēnu ekonomikas riskiem, piemēram, auto apkopes, ēdināšanas, skaistumkopšanas un citām.
Iedzīvotāju aktivitātei samazinoties, 2022. gada nogalē Saeima lēma loteriju neturpināt, jo ir svarīgi, lai no loterijas gūtais finansiālais pienesums pārsniegtu ieguldījumus tās organizēšanā. Tomēr loterijas nostiprinātais ieradums pēc pirkuma vai pakalpojuma saņemt čeku ir būtisks arī pēc loterijas beigām. Čeks, kvīts, biļete un rēķins ir ne vien oficiāls darījuma apliecinājums, bet arī garantijas dokuments, kas ir svarīgs, lai iedzīvotāji varētu aizsargāt savas kā patērētāju tiesības. Vienlaikus arī turpmāk, saskaroties ar situācijām, kad maksājumu apliecinošs dokuments netiek izsniegts, iedzīvotāji ir aicināti par to ziņot VID un līdzdarboties ēnu ekonomikas apkarošanā. Par jebkuriem pārkāpumiem nodokļu vai muitas jomā iedzīvotāji var ziņot uz e-pastu [email protected] vai zvanot uz anonīmo diennakts bezmaksas uzticības tālruni +371 80009070.
2022. gada izlozes rezultāti
2022. gada izlozē, kas notika šī gada 19. februārī, ir izlozētas 10 naudas balvas – 5 laimesti 2000 eiro vērtībā, 4 laimesti 10 000 eiro vērtībā un galvenais laimests – 20 000 eiro.
Dalībai gada izlozē visa 2022. gada laikā katru mēnesi pēc nejaušības principa tika izlozēti 10 čeki. Kopumā gada izlozei tika virzīti 120 čeki, taču izlozē piedalījās 101, jo 17 laimētāji pēc īsziņas saņemšanas noteiktajā laikā dalībai izlozē nepieteicās, bet divi dalībnieki bija iesnieguši čekus, kuri neatbilst loterijas prasībām.
Tiem čeku loterijas veiksminiekiem, kuri laimējuši 2022.gada izlozē, naudas balvas saņemšanai vairs nav jāpiesakās, jo visa informācija jau ir VID rīcībā. Naudas balva tiks izmaksāta uz laimētāja norādīto kontu 30 dienu laikā. Laimētajiem nodoklis no balvas nav jāmaksā, jo minētais ienākums nav apliekams ar nodokļiem.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk