• Tweet

Ja trūkst ārstu, tad diemžēl arī nauda nevar palīdzēt, tādēļ Veselības ministrija par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem izvirzījusi plānu noturēt ārstus nozarē, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Ministre norādīja, ka veselības aprūpes sistēma ļoti ilgstoši nebija saņēmusi atbilstošu finansējumu, un darbs, kas sākās pērn, lielā mērā bija vērsts uz attieksmes maiņu pret nozari kopumā, pret iedzīvotājiem un pret mediķiem.

“Būtiskais pagrieziens bija pērn, kad bija papildus 32 miljoni, un šā gada budžetā pārmaiņas jau bija radikālākas, lai risinātu divas svarīgākās lietas: pieejamībai un ārstu noturēšanai, rindu mazināšanai pie speciālistiem, uz izmeklējumiem atvēlēti papildu 113 miljoni. Bet, ja trūkst ārstu, tad diemžēl arī nauda nevar palīdzēt, tādēļ ļoti svarīgs uzdevums bija noturēt ārstus nozarē – gan lai viņi nebrauktu prom, gan lai tik daudz nedotos uz privāto sektoru. Līdz šim īpaši no slimnīcām daudz ārstu devās uz privāto sektoru. Tādējādi 85 miljoni tika novirzīti tieši ārstu saglabāšanas programmai. Trešā problēma – pacientu lielie maksājumi par medikamentiem, par konsultācijām, izmeklējumiem, procedūrām privātajā sektorā, netiekot pie pakalpojuma valsts sektorā. Rindas uz 1. janvāri ir būtiski sarukušas, lai arī pirmā reakcija cilvēkiem ir: “Tās taču nav mazinājušās!” Bet, ja pērn bija rinda 5000 un šogad – 560 dienas, ir skaidrs, ka tendence ir pareiza, lai arī naudas vēl visam nepietiek,” sacīja ministre.

Viņa uzsvēra, ka finansējums tiek liekts klāt tajās vietās, kur ir visgarākās rindas, kur mērķtiecīgi jāiet soli pa solim, lai tiktu pie mazākiem skaitļiem. “Protams, nav šobrīd vēl ideāli, mēs netiekam visur uzreiz, nākamajā dienā, un tāds arī nav uzstādījums, tam ir paredzēta akūta palīdzība. Bet Eiropā vidēji trīs mēnešu gaidīšanas laiks pie speciālista uz konsultāciju skaitās labs, jo primārā diagnostika, primārā konsultācija jau būs veikta primārajā aprūpē pie ģimenes ārsta,” norādīja ministre.

“Jāpiekrīt, ka sūtīšana pie daudziem dažādiem speciālistiem ir liela nelaime, tādēļ liela loma ir ģimenes ārstam, kuram jāsaprot, kādā veidā pacients var iespējami ātrāk nonākt līdz gala diagnozei un tikt pie ārstēšanas. Tādēļ mēs arī stratēģisko iepirkumu veidojam pakotnēs, lai pacients varētu saņemt pakalpojumu komplektu un tiktu ātrāk līdz diagnozei, lai nav tā, kā sakāt, ka viņš vispirms divus mēnešus gaida pie viena ārsta, kurš izdomā, ka vajag vēl kādus izmeklējumus, un tad, gaidot uz izmeklējumiem, vēlreiz iet pie ārsta atpakaļ. Pakotnēs, līdzīgi kā zaļajā koridorā, nozīmēs uzreiz konkrētos izmeklējums, kuriem būs ātrā gaita,” sacīja Čakša.

Vaicāta, kas traucē samazināt rindas – finanšu vai ārstu trūkums, Čakša norādīja, ka abi faktori ir vienlīdzīgi. “Vēl viena lieta, kas kavē rindu mazināšanos, ir mūsu ieradums mēģināt doties tieši pie speciālista, apejot ģimenes ārstu, kurš var palīdzēt daudzās situācijās. Tikai ar finansēm atsevišķās jomās nevaram izmainīt rindu garumu. Garas rindas ir pie endokrinologiem, reimatologiem, psihiatriem un citiem speciālistiem, kur būtiska loma ir finansējuma pieaugumam. Šiem speciālistiem honorāru vai atalgojumu veido tikai ārsta intelektuālais potenciāls, kamēr citiem ārstiem to palielina dažādas veiktās manipulācijas. It kā šo ārstu skaits pret iedzīvotāju skaitu atbilst vidējiem rādītājiem Eiropā, bet, ja izlaižam ģimenes ārstu procesu, tad rindas automātiski veidojas garas. Te jādomā, kā mainīt pakalpojuma apmaksas modeli,” uzskata ministre.

Foto: Shutterstock