• Tweet

Turpinoties ģimenes ārstu streikam, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) nolēmusi spert soli pretī pacientiem un no otrdienas, 18. jūlija, mainīs protesta formu. Kā uzsver LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide, turpmāk tiks pieņemti ne vairāk kā 20 pacienti dienā. Tas nozīmē, ka daudziem pieraksts pie ārsta būs jāgaida pat ilgāk nekā trīs nedēļas. Pagaidām valdība un nozares atbildīgā ministre šo situāciju risināt negrasās.

Visticamāk, ģimenes ārstu streiks varētu ieilgt, jo ne Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ne veselības ministre Anda Čakša nav gatava nākt klajā ar piedāvājumu, kas paredz celt atalgojumu ģimenes ārstiem un veselības nozarei kopumā. Pašlaik ģimenes ārstiem tiek tik vien kā piedāvāts papildu finansējums kapitācijas naudai par kvalitāti. Ministru prezidents Māris Kučinskis savos izteikumos ir diezgan ass, norādot, ka “ja viņi to neatbalsta, tad citu piedāvājumu nebūs.”

Uzbrukumi ārstiem sākušies arī no veselības ministres Andas Čakšas puses, kura tā vietā, lai būtu nozares stratēģis un objektīvs pārraugs, cenšas sabiedrību noskaņot pret ģimenes ārstu streiku. Otrdien intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” Čakša izteikusies, ka viņai neesot sajūta, ka Latvijas Ģimenes ārstu asociācija pārstāv visus savus biedru. “Mans piedāvājums, ka mēs veidosim diskusiju plašākā formātā, jo man vairs nav pārliecības, ka Latvijas Ģimenes ārstu asociācija būtībā pārstāv savus biedrus,” sacīja ministre, norādot, ka šobrīd no asociācijas puses ir iestājusies pozīcija – nevis meklēt veidu, kā darīt, bet kā nedarīt.

Čakša arī asi kritizēja asociācijas aicinājumu kolēģus neparakstīt e-veselības līgumu, jo tas liecinot par nevēlēšanos mainīties un attīstīties. “Šobrīd neizdodas vienoties par finansējumu,” sacīja ministre, apliecinot, ka no valdības puses jauns piedāvājums saistībā ar finansējumu nebūs.

Lai arī veselības ministrei vajadzētu cīnīties par nozares vajadzībām, tai skaitā ārstu, medmāsu un citu veselības aprūpes personāla interesēm, Čakša ieņēmusi negatīvu nostāju un nepārtrauktā kritika, kas veltīta streikojošajiem ārstiem, ir pirmie vēstneši, kas liecina, ka ministre, visticamāk, izmantos iespēju pret streiku izsaukt negatīvu sabiedrības attieksmi.

Īsajā laika posmā, kopš mediķi streiko, Čaksa nevienu vien reizi raidījusi to virzienā neglaimojošu kritiku, paziņojot, gan, ka “mediķu streiks ir sasteigts un izskatās pēc mēģinājuma šūpot valdību”, gan, ka “ģimenes ārsti diezgan ļaunprātīgi izmanto situāciju, kad Veselības ministrija strādā, lai nozarei papildus iegūtu finansējumu atalgojumiem”.

Nespēja vai nevēlēšanās saprast mediķu streika pamatu izraisījušas skaļas diskusijas par to, vai ministre ir savā īstajā vietā? Tā vien šķiet, ka nedēļām ievilkts ģimenes ārstu streiks bez risinājuma būtu iemesls ministres demisijai. Un tas nozīmē tikai vienu – ar savu attieksmi ministre pati zāģē zaru, uz kura sēž.

Kā jau vēstīts, kopš 3. jūlija Latvijas slimnīcās norit brīvprātīga brīdinājuma protesta akcija, kurā mediķi atteikušies strādāt normālo pagarināto darba laiku.

Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.

Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.

Foto: Valsts kanceleja