Budžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.
“Šis būs neliels, bet būtisks atvieglojums mazajiem uzņēmumiem, kuri darbojas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. Uzņēmējam būs atvieglotas prasības kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam, lai savus pakalpojumus varētu piedāvāt ārvalstu platformās, kā arī nebūs jāveic virkne citu administratīvu procedūru,” pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētaja Anda Čakša.
Saskaņā ar paredzētajām izmaiņām mikrouzņēmumi varēs izmantot īpašo kārtību reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienestā kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem, lai savus pakalpojumus varētu piedāvāt arī ārvalstu platformās.
Patlaban, lai saņemtu pakalpojumu ārvalstī, uzņēmējam jābūt reģistrētam kā PVN maksātājam vispārējā kārtībā. Šāda kārtība noteic sarežģītākas nodokļa uzskaites un grāmatvedības kārtošanas prasības, kā arī mikrouzņēmums zaudē savu statusu, anotācijā norādījuši grozījumu autori.
Saeima pagājušā gada decembrī pieņēma grozījumus PVN likumā, nosakot, ka atviegloto nodokļa maksāšanas kārtību var izmantot tikai un vienīgi uzņēmumi, kas saņem pakalpojumus vai veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, tostarp savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, piemēram, viesu izmitināšanas jomā.
Paredzēts, ka atviegloto PVN maksāšanas kārtību mikrouzņēmumi varēs izmantot jau no šī gada 1.jūlija.
Budžeta komisija grozījumus PVN likumā lūgs iekļaut Saeimas 29.maija sēdes darba kārtībā un noteikt tiem steidzamību, informē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja A. Čakša.
Vēl par tēmu:
Krievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālāk