• Tweet

Cilvēku vēlme iesaistīties brīvprātīgo darbā palielināsies, uzskata Latvijas Sarkanais Krusts, kam ir vairāk nekā pusotra tūkstoša brīvprātīgo palīgu.

Ar katru gadu interese par iespēju veikt sabiedriski noderīgu darbu, nesaņemot par to atlīdzību, pieaug, sarunā ar Neatkarīgo saka Sarkanā Krusta brīvprātīgo darba koordinatore Gita Gereiša. Latvijā ieradusies Eiropas brīvprātīgā darba gada ceļojošajā tūre – izstāde, kuras laikā būs iespēja uzzināt visu par brīvprātīgā darbu Latvijā, Eiropā un pasaulē, diskutēt par sabiedriski aktuāliem jautājumiem, noskaidrot, kā var kļūt par brīvprātīgo un kādās jomās brīvprātīgo darbs visvairāk nepieciešams.

Brīvprātības princips ir viena no Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) dibināšanas pamatidejām. «Brīvprātīgā darba ideja ir gājusi cauri laiku laikiem, jo lielākā daļa Sarkanā Krusta darbinieku strādā kā brīvprātīgie, algu saņem neliels skaits nodarbināto,» stāsta G. Gereiša. Pašlaik LSK ir apmēram 1500 brīvprātīgo, taču tas nenozīmē, ka «aiz loga stāv brīvprātīgo armija». «Brīvprātīgie iesaistās periodiski, atbilstoši savām interesēm, kā arī organizācijas piedāvātajām iespējām,» stāsta G. Gereiša. Pēdējā laikā vislielākā atsaucība bijusi pārtikas paku izdalē trūcīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Visbiežāk cilvēki nāk uz Sarkano Krustu vienkārši ar vēlmi palīdzēt citiem, nekonkretizējot, kādā jomā vai ar kāda vecuma cilvēkiem vēlētos strādāt, un nav tā, ka jaunieši vēlētos iesaistīties tikai darbā ar jauniešiem vai bērniem. Brīvprātīgie darbojas gan radošajās darbnīcās Bērnu slimnīcā kopā ar mazajiem pacientiem, gan pie pārtikas paku izdales trūcīgajām ģimenēm, gan veselības kabinetos.

Brīvprātīgo darbs ļoti nozīmīgs ir sociālajā aprūpē – brīvprātīgie palīdz aprūpētājiem, kuri dodas uz mājām pie vecāka gadagājuma cilvēkiem. «Neesam vēl attīstījuši tādu virzienu, bet ļoti daudz mums zvana un interesējas, vai Sarkanajam Krustam nav darbinieku, kas varētu dienā pāris stundas pavadīt cilvēku uz parku vai pastaigā,» saka G. Gereiša. «Mums pagaidām šāda komanda nav nokomplektēta, bet interese ir ļoti liela.» Sabiedrība pati pasaka priekšā, kādi brīvprātīgie tai nepieciešami. Par brīvprātīgajiem nereti kļūst studenti, kuri mācās medicīnu, sociālo darbu, psiholoģiju – viņiem tā ir lieliska iespēja gūt pieredzi.

Brīvprātīgā darba tradīcijas pasaulē ir aizsāktas pirms vairāk nekā 100 gadiem. Pirmās valstis bija Nīderlande un ASV, mūsdienās šī kustība ir ieguvusi starptautisku skanējumu. Citās pasaules valstīs brīvprātīgais darbs ir ļoti izplatīts, piemēram, Skandināvijā ap 30% iedzīvotāju darbojas kā brīvprātīgie, Vācijā tie ir 34%, ASV vairāk nekā 50% iedzīvotāju. G. Gereiša stāsta, ka Zviedrijā brīvprātīgie tiek iesaistīti ziedojumu vākšanā Sarkanajam Krustam, kā arī organizācijas popularizēšanā. Vēl interesanti, ka tur brīvprātīgie piedalās kampaņās par vakcinācijas norisi – aicina cilvēkus to veikt, popularizē. Savukārt Amerikā Sarkanais Krusts piesaista sabiedrībā populārus cilvēkus, lai veicinātu labdarības un arī brīvprātīgā darba idejas.

Mērķtiecīgi un organizēti brīvprātīgo kustība Latvijā tiek attīstīta tikai no 1998. gada. Šobrīd Latvijā norit darbs pie brīvprātīgo darba tiesiskā regulējuma definēšanas, Neatkarīgā uzzināja organizācijā brivpratigais.lv, kur iespējams izzināt arī konkrētas iespējas, kā pieteikties brīvprātīgo darbam Latvijā, ievietot sludinājumus. Kā uzsver G. Gereiša, par iespēju darboties Sarkanajā Krustā cilvēki uzzina savstarpējo kontaktu ceļā, kā arī izlasa internetā. Viņa uzskata, ka brīvprātīgo skaits Latvijā pieaugs, jo salīdzinājumā ar citām valstīm mums šādu darbinieku pagaidām vēl ir maz. «Darīt labu darbu – šī sajūta – ir visos cilvēkos,» ir pārliecināta G. Gereiša.

Didzis Kukainis, kas jau vairākus gadus ir LSK brīvprātīgais, bet ikdienā strādā farmācijas kompānijā, norāda, ka viņu iesaistīties brīvprātīgā darbā pamudināja jaunieši, kas ar savu pozitīvo piemēru viņu aizrāvuši. Vīrietis aktīvi darbojas LSK mājas aprūpes birojā, kur pilda brīvprātīgo koordinatora, mājaslapas administratora un brīvprātīgā sociālā darbinieka pienākumus, kā arī iesaistās veselības istabas Gaiziņa ielā 7 darbā Rīgā.

Šonedēļ Eiropas brīvprātīgā darba gada ietvaros Latvijā viesojas Eiropas Komisijas organizētā ceļojošā tūre, kas ir nebijusi iespēja vienkopus uzzināt dažādu veidu informāciju par brīvprātīgā darbu.

***

Eiropas brīvprātīgā gada pasākumi

28. septembris – ceļojošās tūres atklāšana Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā un Pilsoniskās līdzdalības diena

29. septembris – Vides, veselības un sporta diena, kuras ietvaros Latvijas Sarkanais Krusts rīkos diskusiju Kas ir brīvprātīgā darbs? un pieredzes apmaiņas semināru Kā organizēt brīvprātīgā darbu?

30. septembris – Sociālo jautājumu dienā Latvijas Samariešu apvienības apmeklētāji varēs uzklausīt arī interesantākos pieredzes stāstus

1. oktobris – Kultūras un izglītības diena

2. oktobris – Paaudžu diena, kurā notiks kopīga dziedāšana

Avots: nra.lv