Brīvo darbavietu skaits 2024. gadā samazinājies par 5,3%

2024. gadā Latvijā bija vidēji 23 tūkstoši brīvo darbavietu, un, salīdzinot ar 2023. gadu, to skaits ir samazinājies par 1,3 tūkstošiem jeb 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 12,2 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā – 10,8 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbavietu skaits samazinājies par 1,3 tūkstošiem jeb 9,5%, savukārt sabiedriskajā sektorā brīvo darbavietu skaits palicis praktiski nemainīgs.
No visām Latvijā pieejamajām darbavietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,5 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,6 %, bet privātajā – 2,0 %.
Vidēji valstī aizņemto darbavietu skaits 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, samazinājās par 5,1 tūkst. jeb 0,6 %. Privātajā sektorā tas samazinājās par 6,0 tūkst. jeb 1,0 %, bet sabiedriskajā sektorā palielinājās par 0,9 tūkst. jeb 0,3 %.
Gada laikā brīvās darbavietas samazinājās gandrīz visās profesiju pamatgrupās – visvairāk kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku (-46,5 %), kvalificētu strādnieku un amatnieku (-10,5 %), kā arī pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku pamatgrupā (-8,2 %).
2024. gadā no visām darbavietām visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija speciālistu pamatgrupā – 4,4 %, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 3,4 %, kur pieprasījums pēc darbiniekiem ir audzis, kā arī vienkāršo profesiju pamatgrupā – 2,8 %.
Visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars 2024. gadā bija valsts pārvaldē – 7,9 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 3,1 %, transporta un uzglabāšanas nozarē – 3,0 % un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – 2,8 %.
Reģionos 2024. gadā visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Rīgā – 3,2 % jeb 19,4 tūkst., savukārt viszemākais Kurzemē – 1,0 % jeb 0,9 tūkstoši. Zemgalē – 1,4 % jeb 0,9 tūkst., Latgalē – 1,3 % jeb 0,8 tūkst. un Vidzemē – 1,2 % jeb 1.0 tūkst.
No trim Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars 2024. gadā bija Latvijā – 2,5 %, kam seko Lietuva – 2,0 % un Igaunija – 1,6 %.
2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, brīvo darbavietu skaits palielinājās Lietuvā – par 3,8 %, savukārt Latvijā un Igaunijā tas samazinājās attiecīgi par 5,3 % un 12,1 %.
Vēl par tēmu:
2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālākSaeimas komisija: dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības...
Lasīt tālākAttālināts un biroja darbs joprojām piesaista lielāko uzmanību Latvijas darba tirgū
Trešajā ceturksnī darba meklētāju vidū vislielāko interesi izraisījuši darba piedāvājumi administrācijas jomā un darbs ar iespēju strādāt attālināti, liecina CVMarket.lv jaunākā...
Lasīt tālāk