• Tweet

“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas ilgtermiņa konkurētspējā. No investīcijām atjaunīgo resursu enerģijas jaudās, energoefektivitātē, transporta elektrifikācijā un nākotnes tehnoloģijās līdz energokopienu veicināšanai, vietējās rūpniecības vērtību ķēdes attīstībai, starptautisko starpsavienojumu izveidei un konkurētspējīgām energocenām mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem – stratēģijai jākļūst par visaptverošu ceļa karti nozares tālākai attīstībai,” otrdien, 8. aprīlī, pauda Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens. Komisijas deputāti sēdē sprieda par Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto Latvijas enerģētikas stratēģiju 2050. gadam.

Enerģētika vairo Latvijas konkurētspēju, paredz stratēģijā noteiktais enerģētikas politikas mērķis, deputātiem uzsvēra KEM pārstāvji. Stratēģija noteic politiku sektoru prioritāros virzienus enerģijas patēriņa, elektroenerģijas, siltumenerģijas, kurināmo un transporta enerģijas jomā. Stratēģijā aplēsts, ka bāzes scenārijā nākamajos 25 gados enerģētikas sektorā nepieciešamas kopējās investīcijas 34,4 miljardu eiro apmērā.

Tāpat līdz 2050. gadam iecerēts samazināt importēto energoresursu īpatsvaru no 45 procentiem patlaban līdz 22 procentiem, palielināt elektroenerģijas patēriņu no septiņām līdz 19 un enerģijas ražošanu no sešām līdz 25 teravatstundām, samazināt emisijas un vidējās elektroenerģijas izmaksas līdz 59 eiro par megavatstundu.

Deputāti uzsvēra, ka stratēģija ir būtiska arī investoru piesaistei. Tāpat klātesošie akcentēja Baltijas valstu un Baltijas jūras reģiona dialoga nozīmi un koordināciju efektīvai tās īstenošanai, reģiona interešu, enerģētikas sektora un energonoturības stiprināšanai.

Atbildot uz deputātu jautājumiem KEM norādīja, ka turpmākie soļi paredz vēl ciešāku dialogu ar iesaistītajām pusēm, stratēģijas pilnveidi, balstoties uz atgriezenisko saiti, un atbilstošu normatīvo aktu izstrādi.

K. Briškens uzsvēra, ka diskusijas gaitā iezīmējās nepieciešamība stiprināt visu iesaistīto institūciju savstarpējo koordināciju, lai nodrošinātu sinhronu redzējumu un rīcības plānus vairāku ministriju pārraudzībā esošo – ar enerģētiku saistīto – atbildības jomu kontekstā. Tāpat komisijas deputāti sagaida skaidru redzējumu no Finanšu ministrijas un citām iesaistītajām institūcijām par finansējuma avotiem publiskajām investīcijām, kas tuvākajos gados būs nepieciešamas šīs stratēģijas realizācijai.

Komisijas priekšsēdētājs pauda, ka gaidāmajās ekonomikas debatēs Saeimā parlamentārieši diskutēs arī par enerģētikas stratēģijā iekļautajiem jautājumiem un komisija atgriezīsies pie tās skatīšanas, lai spriestu par likumdevēja iesaisti stratēģijas īstenošanā, tostarp izskatot no stratēģijas izrietošos likumprojektus.