Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas ilgtermiņa konkurētspējā. No investīcijām atjaunīgo resursu enerģijas jaudās, energoefektivitātē, transporta elektrifikācijā un nākotnes tehnoloģijās līdz energokopienu veicināšanai, vietējās rūpniecības vērtību ķēdes attīstībai, starptautisko starpsavienojumu izveidei un konkurētspējīgām energocenām mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem – stratēģijai jākļūst par visaptverošu ceļa karti nozares tālākai attīstībai,” otrdien, 8. aprīlī, pauda Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens. Komisijas deputāti sēdē sprieda par Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto Latvijas enerģētikas stratēģiju 2050. gadam.
Enerģētika vairo Latvijas konkurētspēju, paredz stratēģijā noteiktais enerģētikas politikas mērķis, deputātiem uzsvēra KEM pārstāvji. Stratēģija noteic politiku sektoru prioritāros virzienus enerģijas patēriņa, elektroenerģijas, siltumenerģijas, kurināmo un transporta enerģijas jomā. Stratēģijā aplēsts, ka bāzes scenārijā nākamajos 25 gados enerģētikas sektorā nepieciešamas kopējās investīcijas 34,4 miljardu eiro apmērā.
Tāpat līdz 2050. gadam iecerēts samazināt importēto energoresursu īpatsvaru no 45 procentiem patlaban līdz 22 procentiem, palielināt elektroenerģijas patēriņu no septiņām līdz 19 un enerģijas ražošanu no sešām līdz 25 teravatstundām, samazināt emisijas un vidējās elektroenerģijas izmaksas līdz 59 eiro par megavatstundu.
Deputāti uzsvēra, ka stratēģija ir būtiska arī investoru piesaistei. Tāpat klātesošie akcentēja Baltijas valstu un Baltijas jūras reģiona dialoga nozīmi un koordināciju efektīvai tās īstenošanai, reģiona interešu, enerģētikas sektora un energonoturības stiprināšanai.
Atbildot uz deputātu jautājumiem KEM norādīja, ka turpmākie soļi paredz vēl ciešāku dialogu ar iesaistītajām pusēm, stratēģijas pilnveidi, balstoties uz atgriezenisko saiti, un atbilstošu normatīvo aktu izstrādi.
K. Briškens uzsvēra, ka diskusijas gaitā iezīmējās nepieciešamība stiprināt visu iesaistīto institūciju savstarpējo koordināciju, lai nodrošinātu sinhronu redzējumu un rīcības plānus vairāku ministriju pārraudzībā esošo – ar enerģētiku saistīto – atbildības jomu kontekstā. Tāpat komisijas deputāti sagaida skaidru redzējumu no Finanšu ministrijas un citām iesaistītajām institūcijām par finansējuma avotiem publiskajām investīcijām, kas tuvākajos gados būs nepieciešamas šīs stratēģijas realizācijai.
Komisijas priekšsēdētājs pauda, ka gaidāmajās ekonomikas debatēs Saeimā parlamentārieši diskutēs arī par enerģētikas stratēģijā iekļautajiem jautājumiem un komisija atgriezīsies pie tās skatīšanas, lai spriestu par likumdevēja iesaisti stratēģijas īstenošanā, tostarp izskatot no stratēģijas izrietošos likumprojektus.
Vēl par tēmu:
Krievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālāk