• Tweet

Svētdien Briselē parakstīts ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums jeb CETA, informē Ārlietu ministrija.

CETA ir modernākais tirdzniecības nolīgums, par kuru ES līdz šim ir vienojusies. ES, un tostarp arī Latvijas uzņēmumiem, tiks atcelta lielākā daļa muitas nodokļu, nodrošināta plaša ES uzņēmēju piekļuve Kanādas publisko pakalpojumu tirgum, stiprināti intelektuālā īpašuma aizsardzības noteikumi un ģeogrāfisko izcelsmes norāžu aizsardzība, un iekļauti īpaši noteikumi mazo un vidējo komersantu atbalstam.

Nolīgumā iekļauti arī izvērsti nosacījumi par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, kas ietver pušu saistības ievērot, veicināt un īstenot principus saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) dalībnieku pienākumiem un saistībām atbilstoši SDO Deklarācijai par pamatprincipiem un tiesībām darbā, saglabātas pušu tiesības regulēt nodarbinātības un vides jautājumus, lai nodrošinātu augta līmeņa aizsardzību; tāpat puses arī apņemas nemazināt vides vai nodarbinātības prasības, kā arī mudina izstrādāt un izmantot uzņēmumu korporatīvās sociālās atbildības brīvprātīgas labākās prakses, piemēram, kas ietvertas OECD Pamatnostādnēs daudznacionāliem uzņēmumiem.

Latvijas intereses nolīguma ietvaros saistītas ar tarifu samazināšanu, tehnisko standartu tuvināšanu un dubultās atzīšanas novēršanu, kā arī īpašiem nosacījumiem maziem un vidējiem komersantiem. CETA ietver ES un Latvijas atrunas pakalpojumu jomā, aizsargājot sabiedrības intereses vai sensitīvās nozares. Iestrādāta ES atruna, ka tirgus nav jāatver (ja valsts to nevēlas) sabiedriskajos monopolos, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Papildus ES atrunām, Latvija patur ierobežojumus attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi, veterināro pakalpojumu sniegšanu, vadošo darbinieku meklēšanas pakalpojumiem, drošības pakalpojumiem, pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumiem (nepieciešama atļauja, jāizmanto valstī reģistrēti transportlīdzekļi). CETA fiziskas personas definīcijā īpaši ņemtas vērā Latvijas intereses attiecībā uz Latvijas Republikas nepilsoņu pasu turētājiem.

CETA nolīgumam ir jāsaņem atbalsts no Eiropas Parlamenta, kā arī nolīgums ir jāratificē ES dalībvalstīs. Daļa nolīguma tiks piemērota pagaidu kārtībā, piemēram, attiecībā uz tirgus pieeju precēm un pakalpojumiem, noteikumiem maziem un vidējiem komersantiem, un citiem ES kompetences jautājumiem. Savukārt nolīguma nosacījumi, kas ir dalībvalstu kompetencē kā, piemēram, ieguldījumu aizsardzība, finanšu pakalpojumi stāsies spēkā tikai pēc nolīguma ratifikācijas visās ES dalībvalstīs.

ES un Kanāda sarunas par nolīgumu formāli noslēdza 2013. gada 13. oktobrī. Kopš 2014. gada 26. septembra CETA nolīgums ir bijis publiski pieejams (šī gada 29. februārī tika publiskota juridiski caurskatītā līguma redakcija).

Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Kanādu 2015. gadā sastādīja 34,8 miljonus eiro, savukārt imports 25,1 miljonu eiro. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Kanādu ir pārtikas rūpniecības produkti (18,09%); mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (17,97%); transportlīdzekļi (13,32%). Galvenās Latvijas importa preces no Kanādas: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (37,03%); plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi (17,42%); optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti (13,46%). 2015. gadā Latvijā tika reģistrēti pozitīvi Kanādas tiešo investīciju atlikumi 15,39 miljonu eiro apmērā.

Foto:Europeancouncil/https://www.flickr.com/photos/europeancouncil_meetings//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/