• Tweet

Neraugoties uz cerībām nedēļas sākumā noslēgt “Brexit” vienošanos, būtisks progress sarunās neesot panākts. Par to Briselē informēja sarunvedis no Eiropas Komisija puses Mišels Barnjē.

Lai arī Lielbritānija saskata virzību uz vienošanos, tā atzīst, ka vairākos būtiskos jautājumos abām pusēm joprojām ir domstarpības. It īpaši runājot par to, kā izvairīties no jaunām robežpārbaudēm uz Lielbritānijas sauszemes robežas ar ES dalībvalsti Īriju, pēc tam kad Lielbritānija būs pametusi vienoto tirgu un muitas ūniju.

Lai arī laika ir atlicis pavisam maz, jo vienošanās būtu jānoslēdz līdz gada beigām, Barnjē savos komentāros bija piesardzīgs.

Britu premjerministres Terēzas Mejas pārstāvji Londonā informēja, ka nākamais termiņš ir nolikta trešdiena cerībā, ka vēl šomēnes izdosies parakstīt vienošanos par izstāšanās sarunām un sākt diskusijas par nākotni. Pretējā gadījumā krīze vilksies līdz decembra vidum, kad Briselē ir paredzēts ierastais valstu vadītāju samits.

Domstarpības gan nav tikai jautājumā par Īrijas nākotni, bet arīdzam summu, kādu Lielbritānijai būs jāsamaksā, aizejot no ES un ES pilsoņu tiesībām pēc izstāšanās. Sarosījušies ir arī “Brexit” pretinieki, kuri aktīvāk pieprasa atkārtotu referendumu, norādot, ka pirmajā “Brexit” balsojumā neiezīmējās dramatiskās sekas.

Ja kompromiss šonedēļ patiešām tiks atrasts, tad Eiropas Savienības valstu līderi varētu sanākt uz ārkārtas sanāksmi starp 23. un 25. novembri.

Kā zināms, Apvienotā Karaliste izstāsies no ES 2019.gada marta beigās. Pārejas periods sāktos no 29.marta un ilgtu gandrīz divus gadus – līdz 2020.gada 31.decembrim.