Bordāns kā savu galveno panākumu ministra amatā norāda sankciju ieviešanu pret Lembergu
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) intervijā specializētajam tieslietu nozares izdevumam “Jurista Vārds” kā savu galveno panākumu ministra amatā nosaucis sankciju ieviešanu pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, tādējādi netieši apliecinot savu līdzdalību sankciju ieviešanā.
Ne reizi vien Ventspils mērs Aivars Lembergs ir norādījis uz Bordāna iesaisti ASV sankciju tapšanā, skaidrojot, ka Latvijas delegācija ar Bordānu priekšgalā viesojusies ASV ar uzdevumu pārliecināt, ka Lembergs ir korumpants, iedzīvojas ar korupciju, un tāpēc ir jāiekļauj sankciju sarakstā. “Kāpēc tieslietu ministrs dodas uz ASV Finanšu ministriju?” retoriski vaicāja Lembergs, norādot, ka tas nav loģiski.
Lai arī pats Bordāns noliedzis ietekmi uz ASV sankciju piemērošanu Lembergam, viņš tomēr netieši vairākkārt apliecinājis savu ieinteresētību un politisko motivāciju. Arī atbildot uz “Jurista Vārds” galvenās redaktores Dinas Gailītes jautājumu par to, ko no iecerēm tiesiskuma nodrošināšanā ir izdevies sasniegt gada laikā, Bordāns atbildējis, ka pirmkārt, tā ir Lemberga iekļaušana Magņitska sarakstā. “Ir pamats uzskatīt, ka ASV to izdarīja, novērtējot šīs valdības darbu, vērojot to gandrīz gada garumā. [..]. Gada rezultāts ir tāds, ka ASV puse saprata – šī valdība Lemberga iekļaušanu Magņitska sarakstā neatstās bez ievērības,” norādīja Bordāns.
Iepriekš ministrs arī norādījis, ka “ASV lēmums pierāda, ka bijis stratēģiski pareizs solis nepieļaut Lemberga partijas nonākšanu šīs valdības koalīcijā.” Arī šajā intervijā viņš atzinis, ka vizīte uz ASV bijusi viņa iniciatīva. “Protams, mēs stāstījām par situāciju Latvijā,” piebilda Bordāns.
Tāpat viņš Lembergu vainojis pie tā, ka 2010. gadā Latvija bija palikusi bez tieslietu ministra. “Tāpēc, ka, pieļauju, Aivars Lembergs nepiekrita tāda tieslietu ministra iecelšanai, kas nav viņa kontrolē. Savukārt valdības vadītājs Valdis Dombrovskis bija pietiekami spēcīgs, lai neapstiprinātu arī Lemberga nozīmētu ministru,” norādījis Bordāns, noklusējot faktu, ka tieslietu ministru virza politiskā partija, nevis viens politiķis.
Tā vien šķiet, ka Bordāns ministra amatā tomēr seko savām personīgajām ambīcijām, īstenojot politiska rakstura atriebību, jo diez vai par augstāko tiesiskuma nodrošināšanas sasniegumu var nosaukt Lemberga iekļaušanu ASV sankcijās, kuras jau nu nekādi neatbilst Latvijas Satversmei, pirmkārt, jau nesniedzot Ventspils mēram pat iespēju aizstāvēties pret tām un pārsūdzēt.
Ņemot vērā, ka izdevums “Jurista Vārds” ir pamatā domāts juristiem un tieslietu nozares speciālistiem, vai nav tā, ka Bordāna izteikumi ir klaja spiediena izdarīšana uz tiesu? Un no kura laika tieslietu ministra uzdevums ir ar prettiesiskām metodēm cīnīties pret politiskajiem konkurentiem?
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk
