Bordānam var nākties atbildēt par savu rīcību saistībā ar ASV sankciju piemērošanu Lembergam

Ventspils mērs Aivars Lembergs pirms mēneša ASV tiesā pārsūdzējis ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas, kas viņam piemērotas balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu par korupciju. Sūdzībā ASV tiesai Lembergs norādījis, ka sankcijas pret viņu ieviestas ar mērķi aptraipīt viņa reputāciju un gūt politiskas priekšrocības Latvijā.
Lemberga sūdzība OFAC ir balstīta uz konstatētajiem ASV konstitūcijas, ASV Administratīvā procesa akta un Administratīvā procesa likuma pārkāpumiem.
NRA.lv norāda, ka savā sūdzībā Lembergs ir lūdzis tiesu:
– izdot rīkojumu, kas atceļ Ventspils mēra Lemberga iekļaušanu sankciju sarakstā;
– uzlikt par pienākumu atbildētājiem atcelt mēra Lemberga iekļaušanu sankciju sarakstā;
– atzīt par prettiesisku mēra Lemberga iekļaušanu sankciju sarakstā;
– uzlikt par pienākumu atbildētājiem atklāt to pierādījumu kopumu, uz kuru balstoties, mērs Lembergs iekļauts sarakstā un citus saistītos pierādījumus;
– uzlikt par pienākumu atbildētājiem sniegt neklasificētus kopsavilkumus par visu klasificēto vai citādi priviliģēto informāciju, kas ietverta administratīvajā lietā;
– kompensēt mēram Lembergam viņa ar nelikumīgu iekļaušanu sankciju sarakstā saistītās izmaksas, ieskaitot advokāta izmaksas saskaņā ar “Likuma par vienlīdzīgu piekļuvi tieslietām” 28 U.S.C. § 2412 un turpmākajiem pantiem un citām piemērojamām tiesību normām;
– piemērot jebkuru citu papildu atvieglojumu, ko tiesa uzskata par pareizu.”
Kā norādīts sūdzībā tiesai, atbildētāji lēmumu par iekļaušanu sankciju sarakstā pieņēmuši nelikumīgi, jo balstījušies uz nepamatotiem, apmelojošiem, nepārbaudītiem apgalvojumiem: “Atbildētāji iekļāva sankciju sarakstā Lembergu pēc Latvijas vicepremjera un tieslietu ministra Jāņa Bordāna – konkurējošas politiskas partijas Latvijā vadītāja – vizītes ASV.”
Tāpat norādīts, ka Bordāns pats atzinis, ka Lembergam sankcijas tika uzliktas pēc viņa sarunām ar ASV valdību. Arī citas augsta līmeņa Latvijas amatpersonas arī ir publiski uzsvērušas savu ietekmi uz OFAC lēmumu iekļaut sankciju sarakstā Lembergu. Šīs amatpersonas to veikušas ar mērķi aptraipīt Lemberga reputāciju un gūt politiskas priekšrocības Latvijā.
Sūdzībā Kolumbijas apgabaltiesai uzskaitīti arī ASV paziņojumā ietvertie melīgie apgalvojumi, tai skaitā, ka Lembergs “ir atkārtoti apsūdzēts naudas atmazgāšanā, kukuļošanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā,” ka “Lembergs kontrolē struktūras, izmantojot politiskas partijas un korumpētus politiķus, un sistemātiski izmanto šīs struktūras un privātpersonas savam ekonomiskajam labumam,” ka Lembergs “ir izmantojis savu ietekmi pār politisko partiju vadību, lai veidotu valdības personālu un ieceltu noteiktas personas valdības amatā, kā arī liegtu citām valdības amatpersonām ieņemt vadošos amatus,” “ir izspiedis un korumpējis tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, lai aizsargātu savas intereses un pakļautu politiķus, kurus viņš citādi nespēj kontrolēt.”
Ne reizi vien Lembergs norādījis, ka pamatojuma sankciju ieviešanai nav un būt nevar: “Sankcijas tiek noteiktas trīs kategoriju cilvēkiem – lieliem narkotiku biznesmeņi, tiem, kuri biznesu taisa, pēc amerikāņu domām, totalitārās valstīs, korumpējot visus varas ešelonus, līdz ar to paliekot nesodīti un tādā veidā negatīvi ietekmē pasaules ekonomisko un politisko kartību. Tādu faktu nav, jo skaidrs, ka, ja tādu būtu, tad sekotu kriminālprocess. Un trešais ir politisks iemesls un šeit ir runa par mani.”
Sūdzībā Lembergs norādījis arī to, ka OFAC paziņojumā presei nav norādīts, kādas struktūras mērs Lembergs it kā “kontrolē” un “sistemātiski izmanto” caur politiskām partijām un korumpētiem politiķiem; caur kurām politiskajām partijām un korumpētiem politiķiem mērs Lembergs iesaistās šajās darbībās; ne arī tas, kā mērs Lembergs varētu iesaistīt šīs partijas šajās darbībās. Paziņojumā presei arī nav iekļauti fakti par to, kas ir “vadība” neidentificētajās politiskajās partijās, kuras mērs Lembergs it kā ietekmē, lai “veidotu valdības sastāvu”.
Sūdzībā tiesai uzskaitītas arī sankciju sekas: arestētie banku konti Lembergam un viņa ģimenes locekļiem (pat mātei, māsai un mazgadīgajam dēlam); piespiešana rīkoties tikai ar skaidru naudu, lai apmaksātu bērniem izglītības iestādes un ārsta pakalpojumus; zaudētie amati dažādas sabiedriskajās organizācijās un Ventspils brīvostas valdē; tiešie materiālie zaudējumi, kā arī kaitējums politiķa reputācijai.
Tāpat norādīts, ka Latvijas parlaments ir pieņēmis grozījumus Latvijas likumā “Par brīvostām”, saskaņā ar kuriem Ventspils Brīvostas pārvaldes funkcijas, kurai līdz tam bija īpašs statuss kā iestādei – to pārvaldīja Latvijas valsts un Ventspils pašvaldība -, tika nodotas valsts akciju sabiedrībai “Ventas osta”. Lai arī šis solis it kā veikts ar mērķi atcelt Ventspils Brīvostas pārvaldes iekļaušanu sarakstā, taču patiesībā Latvijas valdība to izmantoja, lai sasniegtu konkrētu mērķi – t.i. lai likvidētu vietējo pašvaldību lomu brīvostu pārvaldībā , un lai centrālā valdība iegūtu ekskluzīvu kontroli pār šīm ostām. Mērs Lembergs arī bija spiests pamest amatus, kurus viņš ieņēmis ilgu laiku, tajā skaitā amatus noteiktās politiskās un nevalstiskās organizācijās.
Lembergs paudis, ka viņa iekļaušana sankciju sarakstā ir bijusi patvaļīga un nepamatota, un pārkāpj viņa tiesības uz taisnīgu procesu.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālāk