Bondars sola apstrīdēt Rīgas nākamā gada budžetu
Piektdien, 15. decembrī, Rīgas domes deputāti akceptēja 2018. gada pilsētas budžetu. Plānots, ka nākamajā gadā Rīgas budžeta ieņēmumi sasniegs 906,5 miljonus eiro, bet izdevumi būs 955,8 miljoni eiro. Rīgas domes opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) gan sola to apstrīdēt un ir paziņojis, ka griezīsies pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (NA).
Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” Bondars pavēstīja, ka nākamā gada budžets ir “nelikumīgs” un “skandalozs”, kaut vai tā iemesla dēļ, ka milzu summas tiek plānotas novirzīt Rīgas pašvaldības uzņēmumam “Rīgas satiksme”, kā arī plānots piešķirt mājas lapai “riga.lv” gandrīz divus miljonus eiro.
„LRA lūdza nepiešķirt finansējumu mājas lapai “riga.lv”, jo ir aizdomas, ka tā kalpo par piesegu citiem mērķiem, tostarp dažādu priekšvēlēšanu pasākumu finansēšanai. Bet to mēs pētīsim! Tiks vērtēts gan šogad mājas lapai atvēlētais finansējums, gan nākamgad paredzētais,” brīdināja Bondars.
Tāpat Bondars Rīgas budžeta jautājumu plāno risināt kopā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, aicinot pievērst uzmanību tam, kas notiek pilsētā, jo plānotais budžets nevieš ne uzticību, ne ir pietiekami caurspīdīgs.
Budžets galvassāpes sagādājis ne mazums iesaistīto. Tika plānots, ka tas tiks pieņemts jau šonedēļ, tomēr ceturtdienas vakarā septiņas stundas ilgusī sēde tika apturēta. Galvenās diskusijas, protams, radīja gan “Rīgas satiksme”, gan “riga.lv”.
Tikmēr Rīgas domes deputāti akceptējuši 2018. gada pilsētas budžetu. Paredzams, ka nākamgad vairāk nekā 40 miljonus eiro investēs pašvaldības īpašumu atjaunošanā un izglītības, veselības, kultūras un sociālo iestāžu infrastruktūras sakārtošanā.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk