• Tweet

Pēc valsts palīdzības izmisīgi sauc ar politisku lēmumu radītā biodegvielas nozare. Pieci gadi pagājuši, taču uz savām kājām tā nav spējusi patstāvīgi nostāties – valsts atbalsts visā šai laikā bijis nekonsekvents, pakļauts jaunatnākušu partiju un ministru interesēm. Kopējā ieguldītā summa, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem ir 67,3 miljoni latu, uzbūvētas 9 rūpnīcas. Tomēr šobrīd daļā ražotņu tehnoloģiskie procesi apturēti, citas velk dzīvību izmantojot radniecīgo uzņēmumu pabalstus, vēl citur – darbinieki jau brīdināti par nepieciešamību meklēt jaunu darbu. Bioetanola ražotnē Jaunpagasts plus sākta strādājošo atlaišanas procedūra.

Jāatgādina, ka biodegvielas ražošanas pamats ir Eiropas Savienības regula, kas noteic obligātu atjaunojamo resursu klātbūtni automašīnu dzinējspēkos. 2020. gadā biodegvielai fosilajā degvielā jāsasniedz 10% piejaukumu. Vienīgā alternatīva pašmāju biodegvielas rūpnīcām ir imports, taču tas nerada tik daudz nodarbinātības, algas un nodokļu. Imports Latvijas naudu aizpludina ārzemnieku makos. Tāpēc savulaik arī tika pieņemts lēmums biodegvielu ražot uz vietas. Ja valdība atbalsta pasākumus nesaglabās, nozare noies pa burbuli – tā apgalvo nozares spēlētāji, pieprasot vēl pāris gadus saglabāt tiešo atbalstu. 7,5 miljonu latus gadā. Tikmēr Ekonomikas ministrija piekrīt vienīgi netiešiem atbalsta pasākumiem, kas noderīgi, lai īstenotu eiro ieviešanu Latvijā.

Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele vēsta, ka Ekonomikas ministrija uz valdību virzīs priekšlikumu par diviem būtiskiem atbalsta pasākumiem. Pirmais – atbrīvot biodegvielu no akcīzes nodokļa. Tādējādi visa degviela uzpildes stacijās kļūs lētāka, un šobrīd patēriņa cenu saglabāšana vai pazemināšana ir priekšnoteikums eiro ieviešanai. Te gan jāiebilst, ka šis pasākums nenovērsīs nevienlīdzīgo konkurenci starp tiešo subsīdiju saņēmējiem ārzemēs un mūsu ražotājiem, kuri šādu atbalstu nesaņems.

Otrs pasākums paredz nākamā gada pavasarī palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajā degvielā no pieciem uz septiņiem procentiem. Taču no tā labuma būs tikai biodīzeļa ražotājiem. Benzīna papildināšana ar zaļām sastāvdaļām šobrīd lielākos apjomos vairs tehniski neesot iespējama.

Latvijas biodegvielu asociācijas prezidents Daumants Znatnajs spriež, ka situācija kopumā izskatās cerīga. Uzņēmēju izbrāķēto ziņojumu par situāciju nozarē ministrija pārstrādājot, un, jācer, tagad protokollēmumā parādīsies kaut kāda konkrētība. Pat nesaņemot tiešas subsīdijas, arī netieši atbalsta pasākumi varot būt izdevīgi: „Galvenais, lai bankas redz, ka mums ir valdības atbalsts.” Banku piedalīšanās nepieciešama, jo uzņēmējiem trūkst apgrozāmo līdzekļu izejvielu iegādei. Šobrīd rūpnīcas strādā periodiski, nevar iepirkt graudus un rapša sēklas vienmērīgas ražošanas nodrošināšanai. Savukārt bankas, nezinot, vai nozarei ir nākotne, nevēlas to kreditēt. Tālāk šī nestabilitāte negatīvi ietekme arī zemnieku darbu.

Asociācijas piesardzīgajam optimismam nepievienojas spirta ražotāji. Viņu situāciju Ekonomikas ministrijas plānotie pasākumi praktiski neuzlabošot. „Atbalstam jābūt vērstam uz ražotāju, taču iecerētā patēriņa veicināšana ir importa atbalsts,” skaidro Jaunpagasts Plus pārstāve Una Ulme. Ja kompromisu ar ministriju neizdosies panākt, un tā neiekļaus savā piedāvājumā arī alternatīvu priekšlikumu, uzņēmuma cilvēki uz valdību ieš paši. Visticamākais, tā arī notiks, jo ministrs Daniels Pavļuts uz diskusijām ar spirta ražotājiem, šķiet, nav noskaņots. Piektdien viņš viesojās Talsu novadā, kur atrodas arī dīkā stāvošā spirta rūpnīca. Tās pārstāvjiem ticis palūgts uz tikšanos novada domē neierasties. Spirta rūpnīcas advokātu lomu sarunā ar ministru uzņēmās mērs Miervaldis Krotovs un citi uzņēmēji.

Aizstāvot savu eksistenci, biodegvielas nozare uz Ekonomikas ministriju šobrīd izdara pamatīgu spiedienu. Ministrija savukārt veic pretsoļus tā mazināšanai, un sabiedrībā potē domu, ka ražotāji grib pārāk daudz. Video kanālā youtube.com ievietotajā prezentācijā tiek populistiski stāstīts, ka par nozares prasīto naudu varētu taču siltināt mājas, bez maksas skolot studentus vai likvidēt rindas uz endoprotezēšanas operācijām.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne