• Tweet

Septiņi mēneši ir pagājuši kopš ABLV bankai liktenīgā FinCEN ziņojuma, taču jaunu faktu, kas pierādītu vai atspēkotu apvainojumus par netīrās naudas mazgāšanu trešajā lielākajā Latvijas bankā nav.

Ilgu laiku visi zināja, par arvien pieaugošiem nerezidentu noguldījumiem mūsu bankā, ļāva tām pelnīt un uzraudzībā neko nemainīja. Lai gan politiķiem tika aizrādīts, ka cauri Latvijas finanšu sistēmai iziet 1 procents no visiem ASV dolāru darījumiem, kurus vāji kontrolē, straujas izmaiņas nesa tikai atomsprādzienam līdzīgo reakciju izraisījušais FinCEN ziņojums. Uz nerezidentu apkalpošanu orientētās bankas notikušajā vaino valsti. Tā nepietiekami esot bankas uzraudzījusi un ļāvusi izplatīt apmelojumus, svētdien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

2015.gadā pirms mūsu iestāšanās attīstīto valstu organizācijā OECD parādās pirmie nopietnie signāli, ka naudas atmazgāšanas gadījumu caur mūsu bankām ir pārāk daudz. ASV spiediena rezultātā atkāpjas FKTK vadītājs Kristaps Zakulis. 2016.gadā mūs uzņem OECD, bet divus gadus vēlāk ASV slēdz savu tirgu ABLV bankai un FinCEN ziņojums faktiski sagrauj vienu no Latvijas banku flagmaņiem.

ABLV iznīcinošajiem pārmetumiem nepiekrīt, jo viss esot darīts pēc Latvijas likuma. Banka uzskata, ka FinCEN ziņojumā ir apmelota un tajā piedalījies Latvijas Bankas prezidents un citi, kas darbojušies viņa uzdevumā.

2015.gadā sabiedrībai īpaši nepamanīti, FKTK uz ASV sūta savu pārstāvi Arni Lagzdiņu. Viņa uzdevums – uzlabot abu valstu sadarbību. Kā atašejs Lagzdiņš trīs gadus strādā Vašingtonā, misijas laikā iztērēdams vairāk nekā pusmiljonu eiro.

Nerezidentus apkalpojošās bankas uzskata, ka Arnis Lagzdiņš nopietnajam darbam nekvalificējās, jo iepriekš strādājis Parex bankā un Ukio bankā Lietuvā, bijis atbildīgs par naudas atmazgāšanas apkarošanu un abas šīs bankas bankrotēja. Tomēr Lagzdiņam ir arī doktora grāds, viņš ir pētījis banku uzraudzības atšķirības ASV un Latvijā. Iepriekš strādājis valsts interešu pārstāvniecībā Pasaules bankā, kur viņu deleģēja bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle.

Eiropas parlamenta deputāts (NA), bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle norāda, ka “Arnis Lagzdiņš man likās absolūti piemērotākais cilvēks un es joprojām domāju, ka tā bija pareiza izvēle”.

Viņš bija padomnieks ziemeļvalstu un Baltijas valstu prezidentam (Pasaules bankā) un tas viņa uzraudzīšanas pamats, kas īpaši veidojās pēc 2001.gada 11.septembra, ko mēs labi zinām, kas notika pēc tam, tad ārkārtīgi daudz funkcijas aizgāja uz to, kā uzraudzīt netīrās naudas kustību, kas aiziet uz terorismu, un, ja nemaldos trīs gadu viņš tur bija, Arnis Lagzdiņš strādāja ar visiem šiem jautājumiem.

Tikmēr pats Lagzdiņš uzsver: “Es esmu neatkarīgs, pietiekami daudz šos jautājumus pētījis, esmu praktiķis un man nebūtu vajadzība, ka kāda man aizmugurē kaut ko teiktu, vai bīdītu.”

Bankas arī pārmeta Lagzdiņam interešu konfliktu. Viņš bijis partneris lobiju apvienībā, ko pirms trim gadiem bankām it kā uzspiedis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Lobistiem samaksātie 200 tūkstoši par darbu Amerikā nav izskaidrojami ar biznesa nepieciešamību.

Lagzdiņš apgalvo, ka triju baņķieru apvienībā GKL Banking Partnership īsti nav darbojies. Laikā, kad līgums slēgts, sācis strādāt FKTK uzdevumā ASV un komercbanku asociācija viņu formāli nav nolīgusi.

“Sākumā šī partnerorganizācijas tiešām saucas GKL Banking Partners, skaidrs, ka tas atšifrējas kā (Jenss Guthe) Gūte, (Hākan Kāllāker ) Šellokers un (Arnis) Lagzdiņš. Tajā laikā Lagzdiņa kungs bija uzrakstījis doktora disertāciju un nebija saistīts ar FKTK, tikko viņš stājās darbā FKTK, tā GK mainīja gan savu nosaukumu, gan Lagzdiņa kungs vairs nebija partneros un tas tika savlaicīgi paziņots. No interešu konflikta viedokļa tas tika novērsts,” norāda Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

FKTK vadītājs Lagzdiņu aizstāv. Atašeja kontakti palīdzējuši sarunās par iestāšanos OECD un pēc triju gadu darba ASV Lagzdiņš atgriezies Rīgā un tagad sniedz padomus Putniņam.

“Bija cerība, ka atjaunosies korespondējošo attiecību procesi, ka kāda no lielajām korbankām varētu atgriezties Latvijas tirgū. Izrādījās, ka ļoti ātri izmainījās situācija no tāda biznesa viedokļa, jo tāda apjoma dolāru transakciju apjomi nav, kādas tās bija iepriekš. Tas viss ir tāds.. nu nav mums risinājuma pašreiz. Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pārtrauca Lagzdiņš darbu ASV, ka nav jēga tērēt līdzekļus,” skaidroja Putniņš.

Lagzdiņš stāsta, ka viņam nav bijusi tāda vara, kādu viņam piedēvē bankas, viņš darbojies kā FKTK pilnvarnieks ar ierobežotām pilnvarām. Bet bijušas citas amatpersonas, kuras iespējams Starptautiskā valūtas fonda sanāksmes laikā pagājušā gada rudenī apspriesto informāciju par banku sektora problēmām nav spējušas pienācīgi novērtēt.

“Latvija jau nav vienīgā valsts, kas iekļauta 311 panta sarakstā un diemžēl vai par laimi man bija tā iespēja pieredzēt jau 2004. gadu, kad divas Latvijas bankas jau pirmo reizi iekļāva sankciju sarakstos, arī nesenie Spānijas, Kipras gadījumi. Bet es nevienā valstī neesmu dzirdējis, vai kāda amatpersona ir vainīga, ka kādu banku iekļauj. Tā ir bankas atbildība, banka pieņem lēmumu par riska lielumu un riska apetīti,” uzsver Lagzdiņš.

Lagzdiņš pieredzējis, kā ASV izmanto Patriotu aktu, lai vērstos pret citām bankām Eiropā. Līdzīgi pirms trim gadiem FINCEN paziņoja, ka banka Andorā Banca Privada D’Andorra palīdzējusi organizētās noziedzības grupām no Venecuēlas uz Ķīnu atmazgāt miljardus dolāru. Neatkarīgi auditori no starptautiskās auditorkompānijas Pwc veica pārbaudi un atklāja netīru naudu miljarda apmērā.Sankcijas tā arī piemērot nepaspēja, jo banka jau bija restrukturizēta.

Neoficiāla informācija liecina, ka FKTK plāno sadarboties ar Pwc arī ablv pašlikvidācijas uzraudzībā. Informācija par darba apjomu un tērētiem līdzekļiem pašlaik neesot izpaužama.

“Es varu izteikt minējumu, ka, ja vismaz daļa, kas ir minēta ASV finanšu ministrijas ziņojumā apstiprināsies, tad acīmredzot zināmas summas, zināmu klientu kontos tiks iesaldēta,” uzsver FKTK padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Foto: F64