• Tweet

Eiropas Savienībā Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) tika ieviesta 1962. gadā. Toreiz tā bija svarīga, lai garantētu pārtikas drošību pēckara Eiropā. Mūsdienās tā ir pārāk dārga (gandrīz 60 miljardu eiro gadā), nav efektīva un degradē vidi. Tās lielākā problēma ir intensīvās lauksaimniecības bagātīga subsidēšana, kas veicina klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudumu, augsnes eroziju un ūdens piesārņojumu.

Lauksaimniecībā izmantojami ir 45% ES teritorijas, un tieši lauku ainavu bioloģiskā daudzveidība strauji sarūk. Tāpēc starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība BirdLife International, ko Latvijā pārstāv Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB), aicina lēmējvaru aizstāt līdzšinējo KLP ar jaunu Eiropas Pārtikas un zemes izmantošanas politiku, kas būtu moderna un atbilstu ANO nospraustajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

LOB valdes priekšsēdētājs Dr. biol. Viesturs Ķerus norāda: “ES Kopējā lauksaimniecības politika līdz šim ir veicinājusi Eiropas lauku vides degradāciju. Tādēļ jo aplamāk ir par nodokļu maksātāju naudu atbalstīt politiku, kas sekmē vides piesārņošanu, dabas noplicināšanu un apdraud iedzīvotāju veselību. Šie līdzekļi būtu jāpiešķir tiem zemes īpašniekiem, kas savu zemi apsaimnieko dabai un cilvēkam draudzīgi un nodrošina veselīgu pārtiku.”

“Mūsu jaunās Eiropas lauksaimniecības politikas vīzijas centrā ir veselīga lauksaimniecības nozare daudzveidībā lauku ainavā, kurā mūsu dabas resursi tiktu ilgtspējīgi pārvaldīti un kurā saglabāta mūsu daudzveidīgā lauku flora un fauna. Jaunajai politikai jābūt: taisnīgai – gan zemniekiem, gan lauku kopienām; ilgtspējīgai attiecībā uz vidi – lai būtu tīrs gaiss un ūdens, veselīga augsne un daudzveidīga augu un dzīvnieku valsts; veselīgai – lai būtu laba pārtika un labklājība visiem cilvēkiem; globāli atbildīgai – ņemot vērā planētas klimatu un ilgtspējīgu attīstību visa pasaulē,” norāda biedrība.

“Kā minēts mūsu ierosinājumos situācijai pēc Daudzgadu finanšu shēmas 2020. gadam, mēs uzskatām, ka pēc pašreizējā ES finanšu perioda beigām, divi esošie KLP pīlāri jāaizvieto ar jaunu fondu komplektu, kas apliecinās ES principu “uz rezultātu vērsts budžets”,” pauž biedrība.

Četri galvenie rīki, ko tā piedāvā jaunajai Eiropas Pārtikas un zemes izmantošanas politikai, ir:

– Pārejas instruments ilgtspējīgai lauksaimniecībai – pagaidu investīciju fonds (kas ilgs divus ES finanšu periodus), kam vajadzētu palīdzēt saimniecībām pāriet uz augstvērtīgu, dabai draudzīgu un ienesīgu ekonomisko modeli un investēt veselīgās, ekonomiski daudzveidīgās lauku teritorijās. Tam vajadzētu atbalstīt ilgtermiņa mērķi padarīt lauksaimniecību ilgtspējīgu un neatkarīgu no subsīdijām.

– Ilgtspējīgas pārtikas instruments – investīciju komplekts, lai samazinātu pārtikas izniekošanu un palielinātu pieprasījumu pēc veselīgas un videi draudzīgas pārtikas par godīgām cenām.

– Dabas un bioloģiskās daudzveidības instruments – centrālais ES fonds, kas finansētu apmēram 75 % no ES dabas likumdošanas (piemēram, Natura 2000) un citu dalībvalstīs nozīmīgu bioloģiskās daudzveidības rīcību īstenošanas izmaksām. Fondam īpaši vajadzētu atalgot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ko veic lauksaimnieki, meža īpašnieki un citi zemes lietotāji. Fonda plānu vajadzētu izstrādāt vides institūciju vadībā.

– Instruments “Vieta dabai” – platības maksājumu shēma, kas pieejama tiem lauksaimniekiem, kas atvēl daļu saimniecības teritorijas dabiskiem elementiem, tā nodrošinot dabas daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus lauksaimniecības ainavā.

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/