Biedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla

2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8% 2025. gadā pret 8,8% 2022. gadā, liecina SKDS aptaujas dati. Šāda tendence var norādīt uz to, ka Latvijā nelicencētie jeb nelegālie azartspēļu operatori gūs arvien lielāku popularitāti un nākotnē pieaugs ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē.
“Šī ir ļoti satraucoša tendence gan nozarei, gan valstij. Latvijā jau ilgstoši ir lielāk starp trim Baltijas valstīm ēnu ekonomikas īpatsvars tiešsaistes azartspēļu nozarē. Aptaujas dati liecina, ka situācija var vēl pasliktināties. Lai tas nenotiktu, nozares uzraugiem un regulatoram ir jāsaprot, ka ēno ekonomikas mazināšanā izšķiroša loma ir līdzsvarotam valsts regulējumam,” norāda LLAB pārstāvis, Entain (Optibet, Klondaika) operacionālais vadītājs Dainis Niedra.
Lai spēlētāji izvēlētos legālos azartspēļu operatorus, regulējumam, kas nosaka to darbības rāmi, ir jābūt līdzsavrotam. Legālajiem operatoriem ir jābūt iespējai konkurēt ar nelegālo tirgu, kas online sektorā ir ļoti liels. Pēdējo trīs gadu laikā dēļ ēnu ekonomikas online azartspēļu nozarē Latvijas budžetā nenonāk apmēram septiņi miljoni eiro gadā. Nelegālo piedāvājumu par pievilcīgu padara legālās nozares pārspīlētais regulējums.
Latvijas regulējums pilnībā aizliedz legālo operatoru reklāmu. Tikmēr nelegālie operatori liek savu reklāmu visos interneta resursos, kur vien tas ir iespējams. Rezultātā patērētāji labāk zina nelegālo operatoru zīmolus, nevis Latvijā licencētās azartspēļu vietnes.
Vēl viens nopietns atbalsts nelegālajai azartspēļu nozarei ir netaisnīgs iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) regulējums. Latvija ir vienīgā valsts kur IIN tiek iekasēts ne tikai no vinnesta, bet arī no zaudējumiem. Jo lielākas summas spēlētājs nolemj veltīt izklaidei, jo neizdevīgāk tam ir izvēlēties legālos operatorus. Tādā veidā pat turīgākie klienti izvēlas nelegālos operatorus. Licencētajiem operatoriem ir ārkārtīgi ierobežotas iespējas ieviest jaunu produktus, jaunas spēles, tikmēr nelegālajā tirgī piedāvājums ir neierobežots un dinamisks, spēlētājus ieinteresē ar arvien jauniem produktiem.
Visbeidzot legālajam tirgum valsts ir maksimāli ierobežojusi maksājumu veidus – ir atļauts izmantot tikai Latvijā reģistrētā kredītiestādē atvērtu norēķinu kontu, liedzot iespēju izmantot citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī reģistrētā kredītiestādē, maksājuma iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu norēķinu kontu. Šādi ierobežojumi ir pretrunā ar ES tiesību aktos nostiprinātajām pamatbrīvībām un būtiski ierobežo Latvijā licencētu azartspēļu organizētāju konkurētspēju.
SKDS aptaujas veiktas 2025. gada vasarā tiešsaistē, vecuma grupā 18-75, kvotu izlase. Lai nodrošinātu lielāku datu reprezentativitāti, dati tika pakļauti svēršanas procedūrai pēc šādām pazīmēm: reģiona, tautības, vecuma un dzimuma. 2022. un 2025. gada dati ir pilnībā salīdzināmi, savukārt 2018. gada aptauja veikta, izmantojot atšķirīgu metodi un respondentu atlases principu, kas nozīmē, ka atšķirības starp 2018. un 2022.gada mērījumu datiem var būt saistītas ne tikai ar publikas viedokļu un rīcības izmaiņām, bet arī ar izmaiņām aptaujas veikšanas metodoloģijā.
Vēl par tēmu:
Baltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālākLBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālāk