• Tweet

Latvijā bezdarbs ir ciklisks, proti, ekonomiskās situācijas ietekmē trūkst vakanču, par to liecina jaunākais pētījums, kas neapstiprina Starptautiskā valūtas fonda (SVF) secinājumus, ka bezdarbs ir strukturāls.

Tāpēc drīzāk uzmanību nepieciešams vērst uz jaunu darba vietu veidošanu, nevis bezdarbnieku kvalifikācijas celšanu.

Strukturāls vai ciklisks? Bezdarbs Latvijā kopš 2008.–2009. gada krīzes – šāds bija pētījuma nosaukums, kuru 1. martā prezentēja Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors un IZA (Vācija) pētnieks Mihails Hazans un Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra direktors Alfs Vanags. Pamatojoties uz tiešu vakanču līmeņa analīzi, darba prasmju neatbilstības analīzi u.c. pieejām, veikts pētījums, kurā secināts – Latvijā bezdarbs ir ciklisks. Strukturāls bezdarbs nozīmētu, ka prasmes, ko pieprasa darba devēji neatbilst tām, kas pieejamas darba tirgū, tātad bezdarbnieku prasmes ir neatbilstošas darba piedāvājumiem, bet darba devēju piedāvātās vakances paliek neaizpildītas, jo nav atbilstošu darbinieku. Cikliskais bezdarbs nozīmē, ka ekonomiskie apstākļi nesekmē pieprasījumu pēc papildu darbiniekiem – pastāv pieprasījuma trūkums. Darba devēji ir spējīgi atrast darbiniekus darba tirgū, bezdarbnieku kvalifikācija ir atbilstoša un brīvās vakances ātri tiek aizņemtas. Problēma balstās faktā, ka brīvo darba vietu nav tik daudz kā bezdarbnieku.

Pētījumā tika izmantoti Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, kas uzrāda, ka pašlaik vakances tiek aizņemtas divreiz īsākā laika periodā, nekā tas bija 2008. gadā. Pusi no izsludinātajām pozīcijām aizņem 3 līdz 4 nedēļu laikā, bet visas vakances tiek aizņemtas 40–50 dienu laikā. Šie dati attiecināmi uz gandrīz visām nozarēm neatkarīgi no profesijas. Rīgā vakances aizņem ilgākā laikā, bet visātrāk darbiniekus atrod Latgalē. M. Hazans norādīja: «Nav liecību, ka bezdarbnieki nederētu tiem darbiem, ko piedāvā, ja reiz vakances tik ātri tiek aizņemtas.» Tas esot mīts, ka starp bezdarbniekiem esot cilvēki, kurus nebūtu iespējams nodarbināt. Kvalifikācijas celšana bezdarbniekiem ir derīgs pasākums, un apmācības efektivitāte arī uzrāda bezdarbnieku motivāciju pielāgoties darba tirgum, bet problēma ir tieši vakanču trūkumā – Latvijā ir divas reizes mazāks vakanču piedāvājums nekā Igaunijā un Lietuvā. «Lai apgalvotu, ka bezdarbnieki neder vakancēm, tām ir jābūt, bet vakanču līmenis, sākot ar 2009. un 2010. gadu, ir ļoti zems,» teica M. Hazans. Cilvēkiem ar augstāko izglītību bezdarbs esot mazāks nekā cilvēkiem ar pamata vai vidējo izglītību. Cikliska bezdarba situācijā pastāv iespēja, ka bezdarbs var samazināties, ja notiek jaunu darba vietu veidošana.

«Ekonomikā nepārtraukti ir dažreiz pieaugums, bet dažreiz lejupslīde, un saistībā ar to ir lielāks vai mazāks bezdarbs. Ja, piemēram, bezdarbniekiem, kas ir inženieri, nav darba vietas nozarē, bet citur šīs darba vietas ir, bet trūkst strādnieku, tad tā ir strukturāla problēma. Bet, ja darba vietu trūkst, tad tas ir ciklisks bezdarbs. Uzlabojumi rastos, vairāk tērējot naudu, veicot remontdarbus, piemēram, pārbūvējot visus ceļus, kas gan radītu darba vietas, gan papildu labumu sabiedrībai,» atzīst A. Vanags.

Avots: nra.lv /Laura Sīle