Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 9,5 %

2016. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis samazinājies par 0,8 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,3 procentpunktiem.
2. ceturksnī 94,5 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada (2015. gada 2. ceturksnī – 97,1 tūkstotis) un par 7,1 tūkstoti mazāk nekā ceturksni iepriekš (2016. gada 1. ceturksnī – 101,6 tūkstoši).
Pērnā gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija vienāds ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (10,2 %), bet šā gada 1. ceturksnī Latvijas bezdarba rādītājs 10,3 % par 1,1 procentpunktu pārsniedza ES dalībvalstu vidējo rādītāju (9,2 %). Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs. 2016. gada 2. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,5 %, bet Lietuvā – 8,0 %.
Ilgstošie bezdarbnieki
2016. gada 2. ceturksnī 40,3 % jeb 38 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba 12 mēnešus un ilgāk. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir samazinājies par 2,7 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar 1. ceturksni – par 5,2 procentpunktiem. Samazinoties bezdarbnieku skaitam, gada laikā par 3,7 tūkstošiem samazinājies arī ilgstošo bezdarbnieku skaits.
Jauniešu bezdarbs
2016. gada 2. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 18,9 %, kas ir par 3,7 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada un par 3,9 procentpunktiem augstāks nekā 1. ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits palielinājies par 2,1 tūkstoti un, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni – par 2,9 tūkstošiem. No visiem bezdarbniekiem 14,7 tūkstoši jeb 15,6 % bezdarbnieku bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars gada laikā kopējā bezdarbnieku skaitā palielinājies par 2,7 procentpunktiem un par 4 procentpunktiem, salīdzinot ar šā gada 1. ceturksni. 2. ceturksnī 40,7 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 59,3 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
2016. gada 2. ceturksnī 31,7 % jeb 460 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 7,1 tūkstoti jeb 1,5 %.
2016. gada 2. ceturksnī 19,7 tūkstoši jeb 4,3 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam 2015. gada 2. ceturksnī šo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija 4,9 %, bet 2016. gada 1. ceturksnī – 3,9 %.
Foto:MichaelGaida/https://pixabay.com/en/users/MichaelGaida-652234//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
RIX Rīgas lidosta atzīta par labāko Eiropas lidostu 5–10 miljonu pasažieru kategorijā
RIX Rīgas lidosta saņēmusi vienu no prestižākajiem Eiropas aviācijas nozares apbalvojumiem - Starptautiskās lidostu padomes Eiropā (Airports Council International Europe, ACI Europe) balvu “EUROPE...
Lasīt tālākEkonomikas ministrijā pārrunā gatavību PVN samazināšanai pārtikai
Šā gada 18. jūnijā Ekonomikas ministrijā norisinājās darba seminārs, kurā valsts pārvaldes iestādes un Vienošanās “Par godīgu PVN likmes samazinājuma pārnesi” partneri pārrunāja praktisko...
Lasīt tālākLauksaimnieku organizācijas un Latvijas Veterinārārstu biedrība prasa apturēt Civillikuma grozījumus
Biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP), biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA) un biedrība “Latvijas Veterinārārstu biedrība” (LVB) vēršas pie Saeimas frakcijām,...
Lasīt tālākLielākā daļa tirgotāju no Gaļas paviljona savu produkciju piedāvā citviet Rīgas Centrāltirgū
SIA “Rīgas nami” sadarbībā ar Rīgas Centrāltirgus administrāciju turpina darbu pie risinājumu īstenošanas, lai slēgtajā Gaļas paviljonā līdz šim strādājošie tirgotāji savu produkciju...
Lasīt tālākNo 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākLauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu
Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...
Lasīt tālākĪstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākAprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālākFM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...
Lasīt tālāk