• Tweet

Kā secinājusi Satversmes tiesa un paziņojusi īpašā preses konferencē (attēlā), pašreizējā tiesnešu atalgojuma sistēma graujot likumā noteikto, ka tiesneši ir neatkarīgi. Turklāt valsts pārvalde it kā atradusi veidu, kā ierēdņiem maksāt vairāk ar piemaksām un prēmijām, kamēr tiesnešiem jāsamierinās tikai ar ierēdņu pamatalgām pielīdzinātu darba samaksu. Bet šis Satversmes tiesas spriedums ir kā vēl viens apliecinājums tam, ka likumi visiem nav vienādi un paveicas tikai tiem, kas māk likuma vārdu locīt savām vajadzībām.

Neraugoties uz to, ka finansējums tiesu darbības nodrošināšanai no 2009. līdz 2016. gadam ir pieaudzis par vairāk nekā 50%, sasniedzot 51 miljonu eiro un Tieslietu ministrija (TM) paziņojusi par plāniem trīs gadu laikā ieguldīt 40 miljonus eiro tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšanā, Satversmes tiesa paziņojusi, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst pamatlikumam un nenozīmē pietiekamu finansiālo drošību.

Lieta ierosināta pēc Tieslietu padomes pieteikuma. Tieslietu padome uzskata, ka likumdevēja bezdarbības dēļ tiesnešu atlīdzības sistēma neesot pielāgota ekonomiskās situācijas un tiesiskā regulējuma izmaiņām. Likumdevējs esot aizsargājis citu valsts amatpersonu atlīdzību, taču neesot izveidojis sistēmu tiesnešu atlīdzības faktiskās vērtības saglabāšanai. Salīdzinot tiesnešu atlīdzību ar valsts pārvaldes amatpersonu atlīdzību, tiesnešu atlīdzību nevarot atzīt par pienācīgu. Tieslietu padome uzsvēra, ka, nosakot atlīdzību tiesnešiem un atlīdzību valsts pārvaldē, esot jāievēro atšķirīgi principi, tādēļ valsts pārvaldē noteiktā atlīdzība varot tikt izmantota salīdzinājumam, bet neesot pieļaujama tiesnešu un valsts pārvaldes amatpersonu atalgojuma sazobe.

Pamatojoties uz to, Satversmes tiesa par Satversmei neatbilstošām atzina Atlīdzības likuma normas, kas noteic, ka tiesneša amatalga ir piesaistīta valsts pārvaldē strādājošo algām. Apstrīdētās normas atzītas par spēkā neesošām no 2019. gada 1. janvāra, dodot laiku Saeimai izstrādāt Satversmei atbilstošu tiesnešu darba samaksas sistēmu.

Šobrīd tiesnešu amatalgu aprēķina, par pamatu ņemot valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja algu, kas ir 1674 eiro mēnesī. Tiesneša amatalgai piemēro koeficientus atkarībā no tiesneša ranga un nosaka izdienas piemaksas 7–35% apmērā atkarībā no amatā nostrādātā laika.

Satversmes tiesas spriedums nav pārsteigums, ņemot vērā, ka runa ir par tiesnešu, nevis mediķu vai skolotāju atalgojumu. Kamēr mediķi un skolotāji jau gadiem ilgi spiesti par savām tiesībām cīnīties streikos un protestos, tiesneši, izmanto savas profesijas priekšrocības un zināšanas, panākot sev vēlamu spriedumu. Vai tas vairo sabiedrības uzticēšanos tiesu varai? Visdrīzāk, nē!

Tiesu sistēma līdz pat šai dienai nav pierādījusi sevi kā īpaši efektīvu un objektīvu, spējīgu pieņemt izsvērtus un godīgus lēmumus. Tad kā var būt runa par tiesnešu algu paaugstināšanu? Kurā ar tiesu saistītā likumā rakstīts, ka atalgojuma palielināšana novērsīs tiesu sistēmas problēmas un atrisinās korupcijas riskus? Ja tāda likuma nav, tad, par kādiem nopelniem tiesneši izpelnījušies šādu atlīdzības pieaugumu?

Vai tiešām sirdsapziņa tiem klusē? Jau mirusi?