• Tweet

No vardarbības cietušo bērnu nopratināšanai speciāli izveidotajai “Bērna māja” ir jātiecas uz visaugstākajiem profesionalitātes standartiem, kurā strādā speciālisti ar visaugstāko kvalifikāciju. Ir jāiegulda vēl vairāk darba, lai šo mērķi sasniegtu.

Ceturtdien, 17.04.2025., tiesībsargs pārrunāja pārbaudes lietā par starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” īstenošanu iekļautos secinājumus ar Tieslietu un Labklājības ministrijas, Bērnu aizsardzības centra, “Bērna mājas”, Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, Psihologu sertifikācijas padomes un Latvijas juridiskās psiholoģijas asociācijas pārstāvjiem.

Atzinumā vērtētas “Bērna mājas” darbības: pratināšana ar psihologa starpniecību, rehabilitācija Bērna mājā un vardarbībā cietušo bērnu gadījumu vadīšana. Vislielākās diskusijas raisīja jautājums, vai psihologam, ar kura starpniecību tiek veikta bērna pratināšana, ir jābūt sertificētam. Šobrīd bērnu pratināšanu ar psihologa starpniecību veic psihologi, kuriem nav iegūts sertifikāts. Likums to pieļauj. Tiesībsargs joprojām strikti uzskata, ka psihologam, kurš ir starpnieks vardarbībā cietušā bērna pratināšanā, jābūt sertificētam, jo tikai sertificētam psihologam ir tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību.

Turklāt arī Psihologu sertifikācijas padome tiesībsargam ir sniegusi skaidrojumu, ka reģistrācija vien, bez sertifikāta, neliecina par psihologa pieredzi un specifiskām zināšanām šajā jomā.

Prasības speciālistam, ar kura starpniecību tiek veikta pratināšana, ir augstas. To nosaka starptautiskās un ES saistības. Turklāt jāizpildās abiem nosacījumiem: [1] jābūt profesionālim jeb speciālistam un [2] īpaši šim (pratināšanas) nolūkam apmācītam.

Būtiski uzsvērt, ka speciālistam, ar kura starpniecību tiek veikta pratināšana, nav tikai tulka loma kā tas citkārt maldīgi tiek apgalvots. Augstākā tiesa ir devusi skaidru norādi, ka psihologam nav tikai pasīva loma izmeklēšanas darbības veikšanas laikā. Psihologa klātbūtnes jēga ir sniegt palīdzību procesa virzītājam, kā arī nodrošināt nepilngadīgajam psiholoģisku labklājību.

Latvijas juridiskās psiholoģijas asociācijas valdes vadītāja Inga Lubāne diskusijā uzsvēra, ka darbs ar seksuālā izmantošanā cietušiem bērniem ir juridiski un psiholoģiski vissmagākās lietas. Arī izmeklētājiem tā ir visgrūtākā, sarežģītākā joma, kurā specializēties.

Tiesībsarga atzinumā paustajam viedoklim pievienojas Valsts policija.

Diskusijas rezultātā visi vienojās, ka situācijas risināšanai nepieciešamas vienotas prasības speciālistiem, ar kuru starpniecību tiek veikta bērna pratināšana.