Bendiks: Kariņš ir un paliek tāds valdības vadītājs, kuram patīk padomāt
Mūsu kredīts premjeram Krišjānim Kariņam ir beidzies, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja politisko procesu vērotājs, sabiedrisko attiecību speciālists, “sorosologs” un fotogrāfs Mārcis Bendiks.
Pēc viņa teiktā, kredīta vairs nav: “Viņš tagad var stāstīt, ko grib. Jaunieši ballēsies, pensionāri staigās pa gadatirgiem un brauks pie mazbērniem, neraugoties uz “lokdaunu”, pēc kura brēc tā saucamie zinātnieki.”
““Lokdaunu” atkal var ieviest, taču tas neīstenosies. Ceru, ka Kariņš kā pagļēvs, neapņēmīgs demokrāts saprot vienu teorētisku lietu: ja tiek ieviesti ierobežojumi, kurus neviens neievēro un neviens nekontrolē – tā ir bezjēdzība. Tas ir ceļš uz pilsonisko nepakļāvību. Tās jau būs vēl lielākas ziepes nekā jebkura pandēmija, ja sabiedrības kopums lems, ka mums šāda varas pārvaldība neder. Tad šī švakā, šļurīgā parlamentārā demokrātija var tikt aizstāta ar sistēmu, kurā demokrātijas nav vispār. Ļoti kļūdains ir izteiciens, ka demokrātija ir vairākuma vara. Šis izteikums maitā domāšanu. Vairākums savu varu var nodrošināt ar daudz primitīvākām un lētākām metodēm. Demokrātija patiesībā ir kopēja lietu apspriešana un mazākuma tiesību ievērošana, vairākumam pieņemot lēmumus. Bet vairākuma varu var nodrošināt daudz primitīvāk, un piemēri nav tālu jāmeklē. Jau esošo ierobežojumu ievērošana notiek gariem zobiem. Uzticība valdībai ir nograuta pilnībā,” pauda Bendiks.
“[Premjera Krišjāņa] Kariņa problēma ir tāda, ka viņš ir nevis kolhoza priekšsēdētājs, kurš padomju laikos varēja aiziet uz Komunistiskās partijas komiteju pasūdzēties, bet viņš ir kaut kas tāds kā klasiskajā gleznā redzamie Volgas strūdzinieki. Tur redzami skrandaiņi – viens velk to liellaivu, cits nevelk. Kariņa neizlēmība varētu būt personas īpašība. Viņš domā ilgāk, nekā politikā to var atļauties. Politikā un militāros jautājumos bieži vien jāpieņem strauji lēmumi, kuri balstīti nevis uz situācijas analīzi, bet uz profesionālo pieredzi un intuīciju. Analīze jātaisa pirms kara, nevis tad, kad ir jākaro,” sacīja Bendiks.
“[Veselības ministram Danielam] Pavļutam nav citas iespējas kā bļaut – tos visus, kuri izgājuši ielās nepareizās krāsas maskās, vajag sēdināt cietumā. Skolas vajag vērt ciet, lai tie bērni kļūtu stulbāki, kas “sorosītiem” patīk. Viņam jākliedz – jūs neizdarījāt to, jūs neizdarījāt šito, un tādēļ tā pandēmija ir tik traka. Pavļutam nav citas iespējas. Bet Kariņš ir un paliek tāds valdības vadītājs, kuram patīk padomāt. Pagājušā gada 16. martā Kariņš teica – tagad Lieldienās pasēdēsim mājas, lai Jāņos visi varētu būt atkal kopā. Tajā brīdī tauta deva Kariņam bonusiņu, viņam piekrītot – nu labi, pasēdēsim mājās, ja jau reiz tā vajag. Atminieties, kāda tolaik izskatījās Rīga. Tukša, bez cilvēkiem. Ielās neviena, it kā pilsētai neitronu bumba uzmesta. Toreiz sabiedrība noticēja. Tad notika tas, kam bija jānotiek,” pauda politikas eksperts.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Progresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālāk