• Tweet

Pēc vairākām grūtām diskusijām Beļģijas politiķi beidzot panākuši vienošanos, kas ļaus parakstīt iepriekš Valonijas iebildumu dēļ atlikto Eiropas Savienības (ES) un Kanādas tirdzniecības līgumu jeb CETA.

Lai CETA, kura izstrādē pagājuši septiņi gadi, tiktu parakstīts, līgums jāatbalsta visām 28 ES dalībvalstīm. Līdz šim to nav izdarījusi vienīgi Beļģija.

Bloka dalībvalstīm līdz piektdienas pusnaktij ir laiks, lai oficiāli apstiprinātu CETA un visus līguma papildu dokumentus, ziņoja avoti, kas izteic pārliecību, ka “pēc visu procedūru pabeigšanas mēs spēsim paziņot, ka ES ir gatava parakstīt CETA,”.

Beļģijas premjers Šarls Mišels paziņoja, ka sarunās ar franciski runājošo reģionu pārstāvjiem panākta vienošanās. Arī Eiropas Savienības 28 dalībvalstu vēstnieki apstiprinājuši Beļģijas kompromisa tekstu, kas nodrošina Beļģijas atbalstu CETA.

Tomēr vienošanās panākta par vēlu, lai varētu notikt ceturtdien plānotais līguma parakstīšanas samits Briselē.

Jau vēstīts, ka ceturtdien, 27.oktobrī, bija plānota Kanādas un Eiropas Savienības (ES) brīvā tirdzniecības līguma parakstīšana. Dokumenta apstiprināšanu bloķēja Beļģijas reģiona Valonijas parlaments.

Valonijas reģiona pārstāvji vēl uzskata, ka, noslēdzot vienošanos, tiks apdraudēta lauksaimniecības industrija un vides un patērētāju aizsardzības standarti.

Sarunas ar Kanādu par brīvās tirdzniecības līgumu tika pabeigtas jau 2014. gadā. Lai vienošanās stātos spēkā, tā bija jāatbalsta visām 28 bloka dalībvalstīm.

Kā zināms, vēl līdz 18.oktobra Ārlietu padomes sēdei Kopējās tirdzniecības politikas jautājumos Luksemburgā atsevišķas dalībvalstis – Beļģija, Rumānija, Bulgārija – nevarēja atbalstīt Padomes lēmumus par nolīguma parakstīšanu, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu un dalībvalstīm nolīgumu nebija iespējas parakstīt.

Valonijas parlaments pagājušajā nedēļā nobalsoja par CETA bloķēšanu, tādējādi liedzot Beļģijas valdībai akceptēt līguma parakstīšanu.

CETA ir modernākais tirdzniecības nolīgums, par kuru līdz šim ir vienojusies ES. Līdz ar tā noslēgšanu ES uzņēmējiem tiks nodrošināta tirgus pieeja gandrīz 99 procentiem tarifu līniju, kā arī publiskajiem iepirkumiem nacionālā, provinču un pašvaldību līmenī. Tāpat nolīgumā paredzēti īpaši noteikumi mazajiem un vidējiem komersantiem, pastiprinātas intelektuālā īpašuma tiesības un reformēti investīciju aizsardzības noteikumi.

Foto:evisionmedia/https://pixabay.com/en/users/evisionmedia-101164//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/