• Tweet

Sen aizvadīti tie laiki, kad sabiedrību šokēja ziņas par mirstošiem Jehovas liecinieku sekotājiem, jo reliģiskā pārliecība liedz tiem veikt asins pārliešanu.

Savu cīņu par tiesībām tikt oficiāli atzītiem izcīnījuši gan Jehovas liecinieki, gan Jaunā paaudze, kuru aizvadītā gadsimta nogalē Drošības policija pat vainoja musināšanā pret pastāvošo varu, un citas eksotiskas ticības.

Kopumā Latvijā pašlaik oficiāli eksistē 36 reliģiskās konfesijas, ar saviem sekotājiem padarot Latviju par vienu no reliģiozākajām valstīm Eiropā – ja tic pašu konfesiju sniegtajām ziņām.

Reliģijas izvēle plaša

Pēdējā reliģiskā organizācija Latvijā tika reģistrēta 2010. gadā, kad pieteicās no centralizētās Latvijas Pareizticīgās baznīcas autonomiju pasludinājušie 240 ticīgie. Pirms tam, par spīti sabiedrības un Latvijas Ārstu biedrības iebildumiem, bet saskaņā ar ticības brīvības principiem, 2008. gadā tika reģistrēta Kristīgā zinātne, kas sludina, ka visas slimības ir tikai viena no grēku izpausmēm. Un, salīdzinot ar aizvadītā gadsimta 90. gadiem, kad padomju varas sabrukšanas un jaunās Latvijas būvēšanas radīto grūtību priekšā cilvēki bija gatavi ticēt jebkam, jaunas reliģiskās strāvas valsts redzeslokā nonāk aizvien retāk.

Tieslietu ministrijas Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļas vadītāja Jekaterina Macuka skaidro, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir pagājis pietiekami daudz gadu, lai cilvēku prāti varētu nostabilizēties un atrast reliģiozo organizāciju jebkurai gaumei.

«Dažādas reliģiskās organizācijas sāka vairoties 1991. gadā. Nu ir pagājuši 20 gadi, un līdz ar to laiks visu ir nostabilizējis savās vietās. Tie, kas vēlējās, jau ir reģistrējušies. Mums ir 36 konfesijas, un tas ir pietiekami, lai personai būtu nodrošināta izvēles brīvība un varētu pievērsties kādai reliģijai,» uzskata speciāliste.

Dīvainā statistika

Pēc Tieslietu ministrijas apkopotajiem datiem par 2012. gadu, kuri jāiesniedz visām reģistrētajām konfesijām, 36 reģistrēto organizāciju sludinātajām dogmām seko 1,6 miljoni Latvijas iedzīvotāju jeb aptuveni 79% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Šis skaitlis ir pārsteidzošs vismaz divu iemeslu dēļ. Proti, 2010. gadā Eurobarometer veica aptauju visā Eiropā par to, vai tās iedzīvotāji tic Dievam, un tikai 38% Latvijas iedzīvotāju uz šo jautājumu atbildēja apstiprinoši. Ar šādu ticīgo skaitu Latvija apsteidza Igauniju, protams, atpalika no tradicionāli reliģiozās Lietuvas un ierindojās šī topa 17. vietā. Iespējams, ka Eurobarometer aptaujā nejaušas sakritības rezultātā par respondentiem kļuva neticīgie, taču arī pašmāju informācija raisa pārdomas.

Vēl 2008. gadā oficiāli reģistrētās konfesijas uzrādīja, ka to draudžu locekļu skaits, nesasniedzot miljonu, apstājies pie 837,4 tūkstošu atzīmes. Sekojot tikai statistikas datiem, rodas iespaids, ka nākamajos gados Latvijā notikusi pārsteidzoša reliģiozā eksplozija, jo ticīgo skaits gandrīz divkāršojies. Un divkāršojies tas ir uz tā dēvēto tradicionālo konfesiju – katoļu un luterāņu – rēķina. Tikai luterāņu skaits vien 2011. gadā pieaudzis gandrīz par 300 tūkstošiem, bet katoļu pat par 500 tūkstošiem. Patiesības labad jāpiebilst, ka vairākus iepriekšējos gadus Romas Katoļu baznīca Latvijā datus par savām draudzēm nebija iesniegusi vispār, bet 2005. gadā bija ziņojusi tikai par 105 tūkstošiem sekotāju.

Tāpēc var atgādināt seno prātulu par maziem meliem, lieliem meliem un statistiku. J. Macuka skaidro, ka reliģisko organizāciju sniegtajiem datiem iestādei jāuzticas nepārbaudot. «Normatīvie akti paredz, ka pašām [reliģiskajām organizācijām] jāiesniedz draudzes locekļu skaits. Katrai organizācijai ir savs veids, kā tās uzskaita locekļus, un Tieslietu ministrija nevar pateikt, ka neuzticas tām,» skaidro J. Macuka.

Neatkarīgajai vairākās dienās tā arī neizdevās sazināties ar kādu no tradicionālo konfesiju pārstāvjiem, kas būtu tiesīgi paust baznīcas viedokli šajā jautājumā. Arhibīskapi un bīskapi izrādījās vai nu ļoti aizņemti, vai uz laiku bija pametuši savus ganāmpulkus, lai ļautos atvaļinājuma priekiem.

Dažiem īpašumi aug

Interesantas ziņas ministrijas apkopotā informācija sniedz arī par reliģiozo organizāciju saimniecisko dzīvi. Apbrīnojami ienesīgi krīzes gadi bijuši Jaunajai paaudzei, kurai 2008. gadā bija vien septiņas kulta celtnes, bet pērn to skaits sasniedza jau 19. Arī pareizticīgie šajā laikā ar dievpalīgu spējuši audzēt baznīcas īpašumu skaitu no 119 līdz 122. Latvijas Evaņģēliski Luteriskā baznīca šo laiku pavadījusi pieticīgāk, un tās dievnamu skaits sarucis par trim vienībām. Savukārt katoļu īpašumi tāpat kā to draudžu locekļu pulks paliek noslēpumā tīti. Zināms vien, ka 2005. gadā tiem bijuši 110 dievnami.

Kaut arī likums visiem ir viens, Romas Katoļu baznīca Latvijā atsaucoties uz Latvijas Republikas līgumu ar Svēto Krēslu un likuma pieprasīto informāciju iesniedzot neregulāri vai neiesniedz vispār.

Savs sakāmais par reliģisko organizāciju saimniecisko darbību ir arī Valsts ieņēmumu dienestam, kas regulāri veic organizāciju auditus un regulāri tur atklāj pārkāpumus. Tiesa, pārsvarā nebūtiskus, jo pēdējo trīsarpus gadu laikā tikai 2011. gadā kādai reliģiskajai organizācijai papildus aprēķināts maksājums valsts budžetā – 25,2 tūkstoši latu.

***

Starpkonfesiju konkurence liela

Lielākās reliģiskās organizācijas ārpus tradicionālajām (luterāņiem, katoļiem, pareizticīgajiem)

Baptisti 7029

Septītās dienas adventisti 4034

Evaņģēliskās ticības kristieši 3201

Vasarsvētki 3200

Jaunā paaudze 3020

Vecticībnieki 2345

Avots: Tieslietu ministrija

***

Plaša saimniecība

Reliģiskās organizācijas ar lielāko dievnamu skaitu*

Luterāņi 291

Pareizticīgie 122

Vecticībnieki 69

Vasarsvētki 31

Septītās dienas adventisti 29

Baptisti 28

Jaunā paaudze 19

*Katoļu baznīca Latvijā par saviem īpašumiem TM neatskaitās

Avots: Tieslietu ministrija

***

Latviju neredz

Dievam ticošo Eiropas Savienības dalībvalstu īpatsvars %

Malta 94

Horvātija 94

Rumānija 92

Kipra 88

Grieķija 79

Polija 79

Itālija 74

Īrija 70

Portugāle 70

Latvija 38

Avots: Eurobarometer 2010

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis

 

---