• Tweet

Tas nav uzņēmējs, kas nespēj samaksāt nodokli par savu darbinieku un tādējādi arī gādāt par viņa sociālo nodrošinājumu, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS).

Barča norādīja, ka Saeimas komisijā saņemtā tiesībsarga Jura Jansona vēstulē par nabadzības risku valstī, nav nekā jauna un Saeimas komisijai līdz šim nezināma nav. Vēstule ir skaudra, tāpat kā situācija saistībā ar nabadzību Latvijā.

Barča norādīja, ka nabadzības riska slieksnis Latvijā 2013.gadā bija 260 eiro, 2014.gadā – 291 eiro. 2015.gada dati komisijai vēl nav zināmi, un tie trešdien , 2. novembrī, Saeimas komisijas sēdē par tiesībsarga vēstuli tiek gaidīti no Labklājības ministrijas.

Barča atzina, ka, ja cilvēks visu mūžu ir strādājis un viņam ir vairāk nekā 40 gadu darba stāžs, tad viņš saņem pensiju vidēji 370 eiro apmērā, bet ar piemaksām – 400 eiro apmērā.

Barča aicina tiesībsargu uzrunāt sabiedrību un vērst uzmanību uz to, ka ļoti noteicošs ir tas, kā viņi maksā nodokļus un cik ilgi būs strādājuši algotā darbā.

“Ja uzņēmējs nespēj samaksāt nodokli par savu darbinieku, tad es nesaprotu, kas tas vispār ir par uzņēmēju,” sacīja Barča, piebilstot, ka nekur nav redzējusi tik lepnas auto, kā pie mums Latvijā, īpaši Rīgā.

Saeimas komisijas vadītāja lēsa, ka daļa uzņēmēju Latvijā nesaprot – pienāks brīdis, kad cilvēkiem, kas strādā viņu uzņēmumā, vajadzēs saņemt bērna kopšanas vai kādu citu pabalstu, kas sociālā nodokļu nemaksāšanas gadījumā būs niecīgs. “Tāpēc gribētu aicināt uzņēmējus būt saprātīgiem un tomēr maksāt nodokļus,” teica Saeimas komisijas vadītāja.

Kā zināms, tiesībsargs Juris Jansons uzsvēris, ka zem nabadzības riska atrodas 606 000 Latvijas iedzīvotāju.

Saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem par nabadzīgiem var saukt tos iedzīvotājus, kuru ikmēneša ienākumi ir zem 291 eiro. Savukārt par nabadzīgu ģimeni uzskata tādu, kur diviem pieaugušajiem un diviem bērniem vecumā līdz 14 gadiem mēnesī jāiztiek ar summu līdz 612 eiro.

Latvijā ir viena no lielākajām atšķirībām starp valsts turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem. 2012. gadā valsts turīgākie 10% iedzīvotāju kopumā saņēma 26% no visiem ienākumiem. Vēl lielāka iedzīvotāju nevienlīdzība vērojama tikai Bulgārijā;

70% jeb 322 tūkstoši Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī.

Satraucoši, ka Latvijā nabadzībai un sociālajai atstumtībai tiek pakļautas arī personas, kas strādā mazkvalificētos darbos un saņem minimālo darba algu, kas pēc nodokļu nomaksas pamatā ir vien 270 eiro. Nabadzības riskam pakļauti 9% nodarbināto.

Augstākais nabadzības risks vērojams Latgalē – līdz pat 40% nabadzīgo iedzīvotāju dzīvo tieši Latgales reģionā, salīdzinoši Rīgā dzīvo tikai 13% nabadzīgo iedzīvotāju.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/