Baltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība drošības un aizsardzības rūpniecībā, birokrātijas mazināšana un deep-tech tehnoloģiju un jaunuzņēmumu nozaru veicināšana.
Lai piesaistītu vairāk ārvalstu tiešo investīciju Baltijas reģionam kā vienotam tirgum, ir svarīgi identificēt un veicināt konkurētspējīgas nozares, kas ir kopīgas visām trim valstīm, piemēram, aizsardzība, digitālās inovācijas, zaļā enerģija un loģistika. Tas nozīmē reģiona integrētās infrastruktūras, kvalificētā darbaspēka un stratēģiskās atrašanās vietas kā savienojuma starp Ziemeļeiropu un Austrumeiropu akcentēšanu. Ministri uzsvēra ātras reaģēšanas un elastības lēmumu pieņemšanā nozīmi, lai spētu atbilstoši rīkoties pašreizējā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā.
Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo akcentēja, ka ļoti svarīgi ir koncentrēties uz aizsardzības rūpniecības attīstību un investīciju piesaisti. “Aizsardzības rūpniecības attīstība un strauja izaugsme ir mūsu kopīga prioritāte gan reģionālās drošības, gan konkurētspējas stiprināšanā. Lai gan mēs varam iesaistīties draudzīgā sāncensībā starp trim Baltijas valstīm, mums kā mazām tautām ir ļoti svarīgi turēties kopā un cieši sadarboties. Aizsardzības jomā mēs esam apņēmušies darīt visu iespējamo, lai atvairītu jebkādus draudus no austrumiem, un tādējādi mūsu aizsardzības rūpniecības uzņēmumi kalpo visu trīs Baltijas valstu interesēm.”
Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsvēra, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, balstoties uz NATO principiem un izmantojot minētās alianses atbalstu, ir jāturpina strādāt pie kopējas aizsardzības politikas un valstu ekonomiskās attīstības sekmēšanas. “Visām Baltijas valstīm šobrīd ir līdzīgi ārpolitiskie mērķi, tāpat ir būtiski apliecināt reģiona vienotību un kopīgo izpratni par tautsaimniecības galvenajiem fokusiem. Tāpēc esmu gandarīts, redzot, ka uzņēmumu līmenī noris aktīvs darbs pie reģiona ekonomiskās attīstības veicināšanas, īstenojot pārrobežu investīciju projektus un arī valdību līmenī tam tiek sniegts atbalsts,” norādīja V. Valainis.
Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministrs Lukas Savickas: “Katrs nozīmīgs ieguldījums Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā spēcina visa Baltijas reģiona drošību un ekonomiku. Tāpēc mums ir jārīkojas vienoti – ātri, inovatīvi un uzticami. Aizsardzības rūpniecība, mākslīgais intelekts un zaļās tehnoloģijas ir nozares, kurās mēs varam – un mums ir jāaug – kopā. Ja vēlamies būt redzami spēlētāji ģeopolitiskajā arēnā, mums ir jādomā stratēģiski, jārīkojas ātri un jārunā vienā balsī.”
Daudzi investori, kas apsver investīciju iespējas šajā reģionā, to uzskata par vienotu veselumu, nevis koncentrējas uz atsevišķām valstīm. Tāpēc ir svarīgi stiprināt reģiona pievilcību liela mēroga investīcijām. No plašākas perspektīvas raugoties, katrs stratēģisks liela mēroga projekts, kas tiek īstenots Latvijā vai Lietuvā, ir ģeopolitiski izdevīgs arī Igaunijai, paziņoja ministri. Viņi norādīja uz Baltijas dronu sienu un Baltijas aizsardzības līniju, Baltijas Aizsardzības koledžas izveidi.
Mazinot enerģētisko atkarību no Krievijas, Baltijas valstis izstrādājušas kopīgus projektus, piemēram, Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plānu (BEMIP), kā arī sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļus, nodrošinot daudzveidīgus enerģijas avotus un enerģētisko neatkarību. Infrastruktūras projekti, piemēram, Rail Baltica, uzlabo reģiona savienojamību ar Eiropu, sniedzot uzņēmumiem un privātpersonām jaunas transporta iespējas un sekmējot drošas piegādes ķēdes.
Pēc ministru tikšanās notika jaunā Igaunijas Biznesa centra atklāšana. Šī centra mērķis ir vēl vairāk stiprināt ekonomiskās attiecības starp abām valstīm un nodrošināt uzņēmumiem labākas iespējas tiešu kontaktu veidošanai. Atklāšanas ceremonijā piedalījās plaša uzņēmēju delegācija no Igaunijas, tostarp pārstāvji no šādām organizācijām un uzņēmumiem: Igaunijas Pārtikas rūpniecības asociācija, BLRT, Elme Metall Latvia SIA, Elme Messer Gaas, Skinest Rail, SK ID Solutions, Tiptiptap, Nefab Packaging, Saksa Automaatika, Siidrikoda, Dipperfox, Ceļu inženierijas centrs un Kadarbiku Köögivili.
Vēl par tēmu:
Braže: investori augstu vērtē Latvijas un reģiona politisko un ekonomisko stabilitāti
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pirmo reizi izstrādājusi pētījumu par visu trīs Baltijas valstu investīciju vidi (FICIL Sentiment Index). “Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: cenu slogs pārtikai jāsamazina pēc iespējas ātrāk
Latvijas iedzīvotājiem cenu slogs pārtikai ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, un tas ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk, trešdien, 21. maijā, sprieda Tautsaimniecības, agrārās,...
Lasīt tālākDārgais (un rūgtais) kafijas malks
Cenu pieaugums aprīlī bija krietni virs mēnesī ierastā un sākotnēji gaidītā. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka cenu līmenis aprīlī pakāpies par 1,1%, salīdzinot ar martu....
Lasīt tālākBaltijas iedzīvotājus visvairāk satrauc cenu kāpums un ģeopolitiskā situācija
Iedzīvotājus Baltijas valstīs šobrīd visvairāk satrauc augošie pārtikas un ikdienas izdevumi, kā arī ģeopolitiskā situācija, liecina bankas Citadele aptauja. Patēriņa cenu kāpums satrauc...
Lasīt tālākFM: Inflācijas pieaugumu nosaka arvien straujākais pārtikas cenu kāpums
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā aprīlī ir paātrinājies līdz 3,9% gada griezumā, bet mēneša laikā cenas ir augušas par 1,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gandrīz...
Lasīt tālākPētījums: tuvākajā piecgadē elektroenerģijas patēriņš Latvijā varētu pieaugt par vairāk nekā 40%
Elektroenerģijas patēriņš Latvijā tuvākajā piecgadē varētu pieaugt par vairāk nekā 40%, 2030. gadā sasniedzot 10 teravatstundas (TWh), tā liecina Eiropas energouzņēmumu asociācijas...
Lasīt tālākLDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk