Baltijas mazie un vidējie uzņēmumi nesteidzas ar mākslīgā intelekta ieviešanu

Reti kurš uzņēmējs mūsdienās šaubās par mākslīgā intelekta risinājumu iespējām un lietderīgumu – 87% uzņēmumu visā pasaulē uzskata, ka šīs tehnoloģijas nodrošinās viņiem nepieciešamās konkurētspējas priekšrocības1. Tomēr Baltijas valstu mazo un vidējo uzņēmumu aptaujā noskaidrots, ka vismaz 60% vietējo uzņēmēju aizvien neuzskata mākslīgo intelektu par vienu no svarīgākajiem attīstības virzieniem. Tas ilgtermiņā var kavēt uzņēmuma konkurētspējas palielināšanu, jo priekšrocības, ko sniedz tehnoloģiju risinājumi, var ievērojami veicināt uzņēmuma procesu un funkciju automatizāciju.
Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu aptaujā noskaidrots, ka vairums respondentu aizvien neuzskata mākslīgā intelekta risinājumus par nozīmīgu virzienu ieguldījumiem. Visbiežāk šādi atbildējuši uzņēmēji Igaunijā – 77%, savukārt Lietuvā un Latvijā šāda atbilde norādīta mazliet retāk, attiecīgi 66% un 62% gadījumu.
Tomēr, lai gan vairums mazo un vidējo uzņēmumu ar mākslīgo intelektu nesteidzas, daļa no aptaujātajiem jau veiksmīgi ievieš vai plāno ieviest dažādus risinājumus. Latvijā šādu uzņēmumu ir visvairāk — 36%, līdzīga situācija ir Lietuvā — 32%, savukārt Igaunijā tikai 21% respondentu. Aptaujas dati gan liecina, ka lielā daļā no tiem uzņēmumiem, kuru attīstības virzienos mākslīgais intelekts jau ir iekļauts, tas aizvien atrodas tikai izpētes stadijā – tā norādījuši 19% Latvijas, 18% Lietuvas un 16% Igaunijas mazo un vidējo uzņēmumi. Ir pozitīvi, ka vismaz daļa uzņēmumu jau strādā pie tā, lai atrastu sev piemērotākos mākslīgā intelekta risinājumus, kuros ieguldīt un tādējādi attīstīt uzņēmējdarbību, tomēr, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, ar šo kavēties nav ieteicams.
“Ieguldījumi mākslīgā intelekta risinājumos var būtiski uzlabot uzņēmumu darbības efektivitāti, veicinot klientu pieredzi un tādējādi arī klientu apmierinātību. Tas viss uzņēmumiem ir svarīgi, lai ilgtermiņā būtu konkurētspējīgāki. Tāpēc nevajadzētu atlikt investīcijas mākslīgā intelekta risinājumos, to testēšanu, ieviešanu un izmantošanu uzņēmējdarbībā. Tehnoloģiju risinājumi ilgtermiņā sniedz atdevi, tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka šī ir jauna un aizvien augoša joma, kurā reizē ar jaunām iespējām parādās arī vēl nebijuši riski. Te jāatrod balanss starp savas konkurētspējas attīstību un ētikas un datu drošības aspektiem, lai no mākslīgā intelekta ieviešanas gūtu pozitīvu pienesumu,” uzsver Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā.
Mākslīgā intelekta risinājumi visbiežāk tiek izmantoti dažādu biznesa procesa vai lēmumu pieņemšanas automatizācijas ieviešanai, ražošanas kvalitātes kontroles uzlabošanai un dažādu risku novērtēšanā, palīdzot tikt galā ar atkārtojošiem sistemātiskiem darbiem. Tāpat populāri uzņēmuma darbības uzlabojumu virzieni ir datu analītika, klientu apkalpošana un pat krāpniecības atklāšana – tie ir uzdevumi, kuros ļoti noder mākslīgā intelekta spēja apkopot un analizēt datus, izdarīt secinājumus un mācīties no tiem, lai ar katru reizi izpildītu uzdevumus arvien labāk un precīzāk.
“Tieši tādēļ mākslīgā intelekta risinājumiem lielākais potenciāls ir tādās nozarēs, kuru pamatā ir dati vai vienkārši automatizējamas darbības, piemēram, ražošana, loģistika un arī finanses,” izceļ Kerli Vares.
Vēl par tēmu:
2025. gadā piedzīvota stabila eksporta izaugsme
Lai gan 2025. gada pēdējos mēnešos eksporta izaugsme bija svārstīga, gads kopumā noslēdzās ar stabilu eksporta izaugsmi. Šo pozitīvo tendenci lielā mērā veicināja uzņēmēju spēja...
Lasīt tālākSlēgta vietne “dinnerinthesky.lv”
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Eiropas Patērētāju informēšanas centrs Latvijā (ECC Latvia) informē, ka, pateicoties veiksmīgai Latvijas un Igaunijas uzraudzības iestāžu...
Lasīt tālāk2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%
[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...
Lasīt tālākTiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...
Lasīt tālākPTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts
61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālāk