Baltijas mazie un vidējie uzņēmumi nesteidzas ar mākslīgā intelekta ieviešanu

Reti kurš uzņēmējs mūsdienās šaubās par mākslīgā intelekta risinājumu iespējām un lietderīgumu – 87% uzņēmumu visā pasaulē uzskata, ka šīs tehnoloģijas nodrošinās viņiem nepieciešamās konkurētspējas priekšrocības1. Tomēr Baltijas valstu mazo un vidējo uzņēmumu aptaujā noskaidrots, ka vismaz 60% vietējo uzņēmēju aizvien neuzskata mākslīgo intelektu par vienu no svarīgākajiem attīstības virzieniem. Tas ilgtermiņā var kavēt uzņēmuma konkurētspējas palielināšanu, jo priekšrocības, ko sniedz tehnoloģiju risinājumi, var ievērojami veicināt uzņēmuma procesu un funkciju automatizāciju.
Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu aptaujā noskaidrots, ka vairums respondentu aizvien neuzskata mākslīgā intelekta risinājumus par nozīmīgu virzienu ieguldījumiem. Visbiežāk šādi atbildējuši uzņēmēji Igaunijā – 77%, savukārt Lietuvā un Latvijā šāda atbilde norādīta mazliet retāk, attiecīgi 66% un 62% gadījumu.
Tomēr, lai gan vairums mazo un vidējo uzņēmumu ar mākslīgo intelektu nesteidzas, daļa no aptaujātajiem jau veiksmīgi ievieš vai plāno ieviest dažādus risinājumus. Latvijā šādu uzņēmumu ir visvairāk — 36%, līdzīga situācija ir Lietuvā — 32%, savukārt Igaunijā tikai 21% respondentu. Aptaujas dati gan liecina, ka lielā daļā no tiem uzņēmumiem, kuru attīstības virzienos mākslīgais intelekts jau ir iekļauts, tas aizvien atrodas tikai izpētes stadijā – tā norādījuši 19% Latvijas, 18% Lietuvas un 16% Igaunijas mazo un vidējo uzņēmumi. Ir pozitīvi, ka vismaz daļa uzņēmumu jau strādā pie tā, lai atrastu sev piemērotākos mākslīgā intelekta risinājumus, kuros ieguldīt un tādējādi attīstīt uzņēmējdarbību, tomēr, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, ar šo kavēties nav ieteicams.
“Ieguldījumi mākslīgā intelekta risinājumos var būtiski uzlabot uzņēmumu darbības efektivitāti, veicinot klientu pieredzi un tādējādi arī klientu apmierinātību. Tas viss uzņēmumiem ir svarīgi, lai ilgtermiņā būtu konkurētspējīgāki. Tāpēc nevajadzētu atlikt investīcijas mākslīgā intelekta risinājumos, to testēšanu, ieviešanu un izmantošanu uzņēmējdarbībā. Tehnoloģiju risinājumi ilgtermiņā sniedz atdevi, tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka šī ir jauna un aizvien augoša joma, kurā reizē ar jaunām iespējām parādās arī vēl nebijuši riski. Te jāatrod balanss starp savas konkurētspējas attīstību un ētikas un datu drošības aspektiem, lai no mākslīgā intelekta ieviešanas gūtu pozitīvu pienesumu,” uzsver Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā.
Mākslīgā intelekta risinājumi visbiežāk tiek izmantoti dažādu biznesa procesa vai lēmumu pieņemšanas automatizācijas ieviešanai, ražošanas kvalitātes kontroles uzlabošanai un dažādu risku novērtēšanā, palīdzot tikt galā ar atkārtojošiem sistemātiskiem darbiem. Tāpat populāri uzņēmuma darbības uzlabojumu virzieni ir datu analītika, klientu apkalpošana un pat krāpniecības atklāšana – tie ir uzdevumi, kuros ļoti noder mākslīgā intelekta spēja apkopot un analizēt datus, izdarīt secinājumus un mācīties no tiem, lai ar katru reizi izpildītu uzdevumus arvien labāk un precīzāk.
“Tieši tādēļ mākslīgā intelekta risinājumiem lielākais potenciāls ir tādās nozarēs, kuru pamatā ir dati vai vienkārši automatizējamas darbības, piemēram, ražošana, loģistika un arī finanses,” izceļ Kerli Vares.
Vēl par tēmu:
Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālākAr atbalstu sekmēs vietējās pārtikas piegādi skolām, slimnīcām un citām iestādēm
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Ministru kabinets sēdē 3. martā apstiprināja grozījumus atbalsta nosacījumos...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālākRīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālāk2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālākPTAC: biežākās problēmas e-komercijā – neskaidras cenas, atteikuma tiesības, preču atgriešana
Iepērkoties internetā, ikviens var nonākt situācijā, kad piedāvājums šķiet izdevīgs, bet noteikumi – neskaidri. Apģērbs, sadzīves tehnika vai preces ar “īpašo piedāvājumu” nereti...
Lasīt tālāk