Baltijas mazie un vidējie uzņēmumi nesteidzas ar mākslīgā intelekta ieviešanu
Reti kurš uzņēmējs mūsdienās šaubās par mākslīgā intelekta risinājumu iespējām un lietderīgumu – 87% uzņēmumu visā pasaulē uzskata, ka šīs tehnoloģijas nodrošinās viņiem nepieciešamās konkurētspējas priekšrocības1. Tomēr Baltijas valstu mazo un vidējo uzņēmumu aptaujā noskaidrots, ka vismaz 60% vietējo uzņēmēju aizvien neuzskata mākslīgo intelektu par vienu no svarīgākajiem attīstības virzieniem. Tas ilgtermiņā var kavēt uzņēmuma konkurētspējas palielināšanu, jo priekšrocības, ko sniedz tehnoloģiju risinājumi, var ievērojami veicināt uzņēmuma procesu un funkciju automatizāciju.
Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu aptaujā noskaidrots, ka vairums respondentu aizvien neuzskata mākslīgā intelekta risinājumus par nozīmīgu virzienu ieguldījumiem. Visbiežāk šādi atbildējuši uzņēmēji Igaunijā – 77%, savukārt Lietuvā un Latvijā šāda atbilde norādīta mazliet retāk, attiecīgi 66% un 62% gadījumu.
Tomēr, lai gan vairums mazo un vidējo uzņēmumu ar mākslīgo intelektu nesteidzas, daļa no aptaujātajiem jau veiksmīgi ievieš vai plāno ieviest dažādus risinājumus. Latvijā šādu uzņēmumu ir visvairāk — 36%, līdzīga situācija ir Lietuvā — 32%, savukārt Igaunijā tikai 21% respondentu. Aptaujas dati gan liecina, ka lielā daļā no tiem uzņēmumiem, kuru attīstības virzienos mākslīgais intelekts jau ir iekļauts, tas aizvien atrodas tikai izpētes stadijā – tā norādījuši 19% Latvijas, 18% Lietuvas un 16% Igaunijas mazo un vidējo uzņēmumi. Ir pozitīvi, ka vismaz daļa uzņēmumu jau strādā pie tā, lai atrastu sev piemērotākos mākslīgā intelekta risinājumus, kuros ieguldīt un tādējādi attīstīt uzņēmējdarbību, tomēr, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, ar šo kavēties nav ieteicams.
“Ieguldījumi mākslīgā intelekta risinājumos var būtiski uzlabot uzņēmumu darbības efektivitāti, veicinot klientu pieredzi un tādējādi arī klientu apmierinātību. Tas viss uzņēmumiem ir svarīgi, lai ilgtermiņā būtu konkurētspējīgāki. Tāpēc nevajadzētu atlikt investīcijas mākslīgā intelekta risinājumos, to testēšanu, ieviešanu un izmantošanu uzņēmējdarbībā. Tehnoloģiju risinājumi ilgtermiņā sniedz atdevi, tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka šī ir jauna un aizvien augoša joma, kurā reizē ar jaunām iespējām parādās arī vēl nebijuši riski. Te jāatrod balanss starp savas konkurētspējas attīstību un ētikas un datu drošības aspektiem, lai no mākslīgā intelekta ieviešanas gūtu pozitīvu pienesumu,” uzsver Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā.
Mākslīgā intelekta risinājumi visbiežāk tiek izmantoti dažādu biznesa procesa vai lēmumu pieņemšanas automatizācijas ieviešanai, ražošanas kvalitātes kontroles uzlabošanai un dažādu risku novērtēšanā, palīdzot tikt galā ar atkārtojošiem sistemātiskiem darbiem. Tāpat populāri uzņēmuma darbības uzlabojumu virzieni ir datu analītika, klientu apkalpošana un pat krāpniecības atklāšana – tie ir uzdevumi, kuros ļoti noder mākslīgā intelekta spēja apkopot un analizēt datus, izdarīt secinājumus un mācīties no tiem, lai ar katru reizi izpildītu uzdevumus arvien labāk un precīzāk.
“Tieši tādēļ mākslīgā intelekta risinājumiem lielākais potenciāls ir tādās nozarēs, kuru pamatā ir dati vai vienkārši automatizējamas darbības, piemēram, ražošana, loģistika un arī finanses,” izceļ Kerli Vares.
Vēl par tēmu:
Pārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības pieaugums aprīlī signalizē par pakāpenisku patēriņa atjaunošanos
Pēc krituma 2025. gada februārī un martā mazumtirdzniecības apgrozījumam aprīlī atkal bija vērojams mērens kāpums. Kaut arī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies, patērētāju...
Lasīt tālākLatvijas tirgotāji paraksta vienošanos par cenu samazināšanu
Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta Latvijas valdības vēlmi samazināt pārtikas cenas. "Mūsuprāt, pašreizējā brīvā tirgus un saspringtas konkurences apstākļos Latvijā (3 globālie...
Lasīt tālāk