• Tweet

Cietuši jau iepriekš paredzamo sakāvi, referenduma par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai idejas atbalstītāji un autori ar jaunu sparu atkal cenšas aktualizēt jautājumu par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās.

Pie varas esošie politiskie spēki un sabiedrības pārstāvji iniciatīvu atzīst par vēl vienu centienu piesaistīt jaunas vēlētāju balsis un nodevību pret tiem nepilsoņiem, kas jau naturalizējušies.

Gan pirms, gan jo vairāk pēc referenduma otras valsts valodas atbalstītāji popularizē ideju, ka krievvalodīgie pilsoņi par otru valsts valodu balsojuši, lai izrādītu savu protestu pret latviešu neiecietību, bet Latgalē – arī tādēļ, lai piesaistītu valdības uzmanību saimnieciskajā ziņā novārtā atstātajam novadam un aktualizētu jautājumu par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās. No ierakumu otras puses tiek pausts viedoklis, ka šādi nepilsoņi tiktu iesaistīti valsts pārvaldē un kļūtu ieinteresētāki naturalizēties, jo nejustos vairs atstumti no procesiem valstī.

Taču arī šī iniciatīva – nule kā reanimēta, ir lemta neveiksmei, jo neviena no pie varas esošajām partijām vismaz pagaidām nav gatava šādam kompromisam. Arī ne Zatlerea Reformu partija (ZRP), kura dažādās valodās runājošo iedzīvotāju saliedēšanu mēģināja aizsākt ar Saskaņas centra (SC) iesaistīšanu koalīcijā.

ZRP uzskata, ka visciešākā saikne ar valsti ir pilsonība, tādēļ tā aicina nepilsoņus naturalizēties, lai baudītu visas politiskās tiesības un pienākumus, tai skaitā tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Partijas deputāte Inese Lībiņa- Egnere norāda, ka naturalizācijas kārtība un prasības Latvijā ir gana elastīgas, lai nepilsoņi tās varētu izmantot, bet tie, kas to nevēlas, demonstrē savu attieksmi pret valsti un nevar apelēt pie citās Eiropas Savienības dalībvalstīs to nepilsoņiem (bet citas ES dalībvalsts pilsoņiem) sniegtajām tiesībām balsot pašvaldību vēlēšanās. «Latvijas nepilsoņi ir izvēlējušies nebūt Latvijas – Eiropas Savienības dalībvalsts, pilsoņi,» norādīja politiķe.

Arī koalīciju vadošo Vienotību pārstāvošajam premjeram Valdim Dombrovskim nav šaubu par to, ka nepilsoņiem tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās vismaz pagaidām nepienākas, jo valstī naturalizācijas process ir pietiekami pieejams un vienkāršs, lai kļūtu par pilsoni un balsotu gan Saeimas, gan pašvaldības vēlēšanās.

«Tas būtu kā pārinodarījums tiem bijušajiem nepilsoņiem, kas izgājuši naturalizācijas procesu, lai iegūtu balsošanas tiesības. Tādēļ tas ir tikai godīgi nemainīt spēles noteikumus, jo tad sanāktu, ka cilvēki veltīgi kārtojuši eksāmenus. Tie cilvēki, kas gribēja iesaistīties valsts politiskajās un pašvaldību saimnieciskajās norisēs, ir naturalizējušies vai grasās to darīt,» pievienojoties koalīcijas partneru viedoklim, saka politologs Filips Rajevskis, kas SC centienus panākt balsstiesību piešķiršanu pašvaldību vēlēšanās arī nepilsoņiem uzskata tikai par kārtējo mēģinājumu piesaistīt jaunu elektorātu nākamajām vēlēšanām.

Savukārt politologs Ivars Ījabs, atzīstot, ka pašam nav skaidra viedokļa šajā jautājumā, norāda – pašlaik šāds risinājums nav iespējams, jo politiskā elite šādam lēmumam nav gatava. Viņš atzīst, ka balsstiesību piešķiršana nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās varētu tuvināt valstij to sabiedrības daļu, kas referendumā izrādījuši atsvešinātību tai, taču arī šobrīd tiem netiek liegta iespēja izmantot visai vienkāršo naturalizācijas iespēju un pēc tam piedalīties visos politiskajos procesos.

To, ka nevajadzētu pieņemt populistiskus lēmumus, norāda arī polittehnologs Jurģis Liepnieks, kas uzskata, ka daudz svarīgāk pašlaik būtu mainīt latviešu politiskās elites attieksmi pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Pēc viņa domām, daudz ko varētu panākt, izrādot cieņu un ieinteresētību pret šo iedzīvotāju grupu.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis