• Tweet

Drīzumā gaidāms Konkurences padomes lēmums, kas ietekmēs ikvienu auto īpašnieku Latvijā. Konkurences tirgus uzraugi ir atzinuši, ka OCTA tirgū 10 gadus nebija ļauts ienākt jaunam apdrošinātājam un tas ir bijis smags konkurences pārkāpums.

Biedrība, kurā apvienojušies pārējie apdrošinātāji sodam piekrīt. Taču soda nauda samaksāšana uzlikta uz OCTA polises pircēju pleciem.

“Balcia Insurance” SE valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus norāda: “Ir izveidojusies nepieņemama situācija, kad privāta biedrība LTAB, veicot valsts funkcijas, rada šķēršļus jaunu biedru uzņemšanai un vienlaicīgi arī ienākšanai OCTA tirgū. (2021.gads 7.novembris).”

Pirms diviem gadiem “Nekā personīga” stāstīja par apdrošināšanas kompāniju “Balcia”, kas gribēja kļūt par labi pelnošā OCTA biznesa dalībnieci. Tas pircējiem būtu ieguvums. Obligāto civiltiesisko apdrošināšanu Latvijā piedāvā astoņi apdrošinātāji, un konkurenci palielinātu vēl viena. Pērn OCTA parakstītās prēmijas Latvijā bija vairāk nekā 108 miljoni eiro. Un publiskie pārskati Latvijā rāda, ka vairākums tirgus dalībnieku strādāja ar peļņu.

Tomēr “Balcia” saskārās ar pretestību. Tai bija izsniegta darbības licence, taču, lai uzsāktu OCTA polišu tirdzniecību, firmai bija jāiestājas privātā biedrībā “Latvijas transporta apdrošinātāju birojs” un jāsamaksā 137 tūkstošus liela iestāšanās maksa. Šai biedrībai valsts uzticējusi rūpēties par OCTA garantiju fondu, kas sedz neapdrošinātu auto radīto kaitējumu.

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem, netiešā veidā būtiska līdzdalība “Balcia” kapitālā ir brāļiem Gintam, Paulam un Martam Dandzbergiem. Viņiem savulaik piederēja apdrošināšanas firma “BTA”, kas bija šīs biedrības biedrs un piekrita iestāšanas maksām. No šiem maksājumiem pamatā tiek uzturētas un attīstītas OCTA IT sistēmas.

2021.gadā, kad ar brāļiem Dandzbergiem saistītā firma “Balcia” kā jauns spēlētājs atgriezās tirgū, tā lielo iestāšanās naudu maksāt negribēja.

Biedrības vadītājs Jānis Abāšins tobrīd bija pārliecināts, ka neielaižot tirgū jaunu spēlētāju, rīkojas likumīgi.

Tolaik vaicāts, vai nav bail no Konkurences padomes, Abāšins norādīja: “Tā maksa ir lemta 16 gadus, seši apdrošinātāji tādā veidā tirgū ir ienākuši. .. Kāpēc mēs mostamies pēc 16 gadiem? No tāda aspekta mēs no Konkurences padomes nebaidāmies.”

“Balcia” vērsās tiesā un Konkurences padomē, lai tā pasaka, vai šādu barjeru likšana nav OCTA tirgu kropļojoša. Pagājušā gada februārī Augstākās tiesas Senāts pieņēma “Balcia” labvēlīgu lēmumu. Senāts pateica, ka biedrība ir padota Finanšu ministrijai un tā pilda OCTA likumā deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu. Maijā Finanšu ministrija atzina, ka biedrība nebija tiesīga prasīt iestāšanās maksu un “Balcia” uzsāka OCTA polišu tirdzniecību.

Biedrības “Latvijas transporta apdrošinātāju birojs” valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda: “Mēs nezinājām, ka mēs kā biedrība pildām valsts deleģēto funkciju. Būtībā mēs kļuvām ar šo vienu tiesas lēmumu no nevainīgiem par kaut kur vainīgiem. Tas, ka nav notikusi kaut kāda speciāla tirgus kropļošana vai bremzēšana kaut kāda jauna spēlētāja ienākšanai tirgū, tāds nodoms ieviešot šo maksu 2005.gadā nav bijis.”

Tomēr Konkurences padome ir saskatījusi pārkāpumus, kas radījušas negatīvas sekas konkurencei. Un par jauna OCTA tirgus dalībnieka ienākšanas kavēšanu uzraugi piemēros biedrībai naudas sodu.

Konkurences padome intervijai nepiekrita un uz raidījuma jautājumu atbildēja rakstiski. Tā publiski nesniedzot informāciju par izpētē esošām Konkurences tiesību iespējamo pārkāpumu lietām, kamēr izmeklēšana neesot pabeigta.

“Nekā personīga” zināms, ka konkurences uzraugu izmeklēšana ir noslēgusies biedrībai nelabvēlīgi. Tā pārkāpumam piekrīt, ir gatava izlīgt un samaksāt soda naudu. Neoficiāli zināms, ka tie būs gandrīz 400 tūkstoši eiro.

Soda naudu, kas jānomaksā Konkurences padomei, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs iekļāvis nākamā gada budžetā.

Abāšins norāda: “Ja tas izlīgums ir starp LTAB kā biedrību un Konkurences padomi, tad jau mums kaut kur tā nauda jāņem. Un vienīgais risinājums ir ņemt to naudu attiecīgi no biedriem. Tā kā mēs no biedriem iekasējam vienā vai otrā veidā, bet no viņiem, no biedriem mums tā nauda ir jāpaņem. Un ilgākā laikā jāsamaksā KP. (“Nekā personīga”: Biedri varbūt varēja no savas peļņas maksāt?) Peļņa var būt un var nebūt. Un vienalga, vai tas saucas maksājumi no peļņas vai no ikdienas izdevumiem, bet katrā ziņā mums ir svarīgi šo naudu saņemt no biedriem.”

“Balcia” tagad ir viens no biedrības biedriem un šādam plānam nepiekrīt. Kompānija uzsver, ka nākamā gada LTAB budžetā ir nepamatoti palielināts biedru naudas maksājums, kā arī apdrošinātājiem tiks paaugstināti obligātie atskaitījumi no katras pārdotās OCTA polises.

Tas nākamgad sadārdzinās OCTA polises cenas, ir pārliecināts apdrošinātājs.

“Mēs kā “Balcia” redzam, ka nākamā gada budžetā ir iekļauti būtiski un nepamatoti izdevumi. Kuri viennozīmīgi palielinās OCTA cenas. Ir skaidrs, ka ir palielināts biedru naudas maksājums, gan arī būs palielināti obligātie atskaitījumi no katras pārdotās OCTA (polises),” saka Lucaus.

Savukārt Abāšins saka: “OCTA polisi daudz vairāk ietekmē daudzi citi aspekti, piemēram, inflācija autoservisu jomā vai darbaspēka jomā, vai medicīnas jomā. Ja mums kā LTAB būs jāmaksā kaut kāda izlīguma summa, tad tā ietekme uz OCTA cenām būs mikroskopiska vai gandrīz nekāda.”

“Balcia Insurance” SE valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus uzsvēra: “Ir nepieciešams pārskatīt šo budžeta projektu, esam arī vērsušies finanšu ministrijā, aicinot viņus iesaistīties, jo ir skaidrs, ka šādi lēmumi mūs visus ietekmēs jau no nākamā gada sākuma.”

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) norāda: “Šeit ir labi redzams, ka šeit pārkāpumi, neizdarības, tiek noveltas uz katru autovadītāju. Kārtējā reize, kur par savām kļūdām grib uzvelt valsts iedzīvotājiem segt šīs izmaksas.”

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja budžetu gan nav jāapstiprina ministrijai, tomēr tai jākontrolē biedrības darbību deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpilde. Biroja maksājumi ir atrunāti OCTA likumā un to uzraudzība ir ministrijas pakļautībā.

Reirs bija finanšu ministrs, kad “Balcia” sāka tiesāšanos par ienākšanu OCTA tirgū. Kā Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Reirs tagad sola parlamentā izvērtēt, cik pamatoti LTAB veic valsts deleģētu funkciju un vai valstij tā nav jāpārņem pašai.

“Mans viens no argumentiem Abašina kungam arī bija – valsts deleģēja un valsts arī var noņemt deleģējumu. Mēs esam noteikuši baigi lielo neatkarību šim institūcijām un faktiski vērtējot pašreizējo situāciju sanāk, kas tās strādā nevis sabiedrības labā, bet to uzraugāmo labā, bieži tā ir. Bet mums jāpanāk, lai strādā sabiedrības labā. Un mēs, runājot par izmaiņām šajā likumā, skatīsimies no šāda skatu punkta,” saka Reirs.

OCTA likums pirmajā lasījumā. Nākamgad uz 2. lasījumu sagaidāmas smagas debates.