Autoskolas degvielas cenu dēļ pieļauj cenu kāpumu
Pusotra stunda autovadīšanas ar mācību instruktoru jau no aprīļa varētu izmaksāt par 30% vairāk – tā Neatkarīgajai ar nopūtu atzīst autoskolas Cresco valdes locekle Ilona Ismailova.
Degvielas cenai tuvojoties latam par litru, Latvijas autoskolās secina – pieaug izmaksas, kas neizbēgami lielāku robu atstās arī topošo autovadītāju maciņos.
Šobrīd praktiskā apmācība (90 min) ar vieglo automašīnu (B kategorija) izmaksā 10–12 latus, bet varētu pieaugt līdz 15 latiem. Potenciālajiem kravas automašīnu vadītājiem mācību maksa, kā prognozē I. Ismailova, pieaugs no 20 līdz 24 latiem.
Neapmierināti ir arī mācību instruktori – tieši viņi ikdienā braucienu starplaikos nodrošina degvielas uzpildi. «Nodarbībā tiek veikti vismaz 30 kilometri – pāris santīmu pieaugums degvielas cenā var dienā izmaksas palielināt pat par 10 latiem,» norāda autoskolas GROSS braukšanas instruktore Ineta Blūzmane. Vairākums instruktoru kā pašnodarbinātie var maksu palielināt pēc saviem ieskatiem. Tomēr vairāk nekā 210 autoskolu radītā konkurence, pēc I. Blūzmanes vārdiem, to neļauj. Viņa novērojusi, ka aizvien vairāk kolēģu darbu meklē taksometru un kravas pārvadājumu firmās. «Braucējam var šķist patīkami, ja dažās autoskolās braukšanas maksa nepalielinās. Tomēr tas ir maldinoši – ar dažādām akcijām tiek piesegts tas, ka zaudējumus vienmēr sedz klients,» atzīst Dainis Uzuliņš, kurš vada autoskolu Vanags. Pēc viņa teiktā, topošajam autovadītājam jau šobrīd būtu jāmaksā par pāris latiem vairāk, taču spekulācijas autoskolu tirgū to pagaidām ierobežo.
Ceļu satiksmes drošības direkcija atsakās prognozēt, vai pieaugums samazinās jauno autovadītāju skaitu vai to braukšanas kvalitāti, norāda iestādes sabiedriskās daļas speciāliste Ieva Bērziņa. Tomēr direkcija sola šā gada laikā eksāmena cenas saglabāt nemainīgas.
Avots: nra.lv /Pēteris KLOKS
Vēl par tēmu:
Bezdarbs nedaudz pieaug, darba tirgus joprojām stabils
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis šī gada pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 7,1% un bija par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā pērnā gada izskaņā. Pieaugums...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālāk