“Ausma” iekļauta 50 labāko Eiropas filmu sarakstā

23. augustā Eiropas Kino akadēmija (EFA) publiskojusi šāgada 50 labāko pilnmetrāžas spēlfilmu sarakstu, no kura tiks izvēlētas nominētās filmas Eiropas Kino akadēmijas balvām par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā. Sarakstā iekļauta arī režisores Lailas Pakalniņas spēlfilma “Ausma” (Latvijas, Polijas un Igaunijas kopražojums ar Nacionālā Kino centra finansiālo atbalstu), un tā ir pirmā reize, kad Latvijas pilnmetrāžas spēlfilma nonākusi tik prestižas balvas pretendentu sarakstā.
Šāgada Eiropas labāko sarakstā iekļautas filmas no 33 valstīm, uzskatāmi demonstrējot Eiropas kinomākslas daudzveidību. Piecdesmitniekā ir vairākas filmas no pavasarī aizvadītā Kannu kinofestivāla konkursa skates, arī Zelta palmas zara ieguvēja, britu režisora Kena Louča filma Es, Daniels Bleiks / I, Daniel Blake, tāpat Pedro Almodovara Julieta, Pola Verhovena Viņa / Elle, Kristiana Mungiu Izlaidums / Bacalaureat un citas spilgtas parādības. Visu 50 filmu sarakstu meklējiet šeit: http://www.europeanfilmawards.eu/
Lailas Pakalniņas Ausma šāgada EFA sarakstā ir vienīgā filma no Baltijas valstīm; Igauniju šajā kopražojumā pārstāv filmas montāžas režisors un līdzproducents, Pakalniņas ilggadējais domubiedrs Kaspars Kallass, bet no Polijas radošajā komandā ietilpst jau vairākos festivālos apbalvotais operators Voiteks Starons un kostīmu māksliniece Natālija Čečota.
Tuvākajās nedēļās vairāk nekā 3000 Eiropas Kino akadēmijas biedru no visām Eiropas Savienības valstīm balsos par nominācijām kategorijās Labākā filma, Labākais režisors, Labākā aktrise, Labākais aktieris un Labākais scenārijs, balvām nominēto filmu un profesionāļu saraksts tiks publiskots 5. novembrī Seviļas starptautiskajā kinofestivālā Spānijā. Savukārt par balvām specifiskākās kinoprofesiju kategorijās – par labākajiem operatoriem, māksliniekiem, montāžas režisoriem, grima un kostīmu māksliniekiem, komponistiem un skaņu režisoriem lems speciāla EFA žūrija septiņu profesionāļu sastāvā.
29. Eiropas Kino akadēmijas balvu pasniegšana šogad notiks 10. decembrī Polijas pilsētā Vroclavā, šāgada Eiropas kultūras galvaspilsētā. Jāatgādina, ka arī Rīga jau reiz ir uzņēmusi Eiropas Kino akadēmijas gada grandiozāko ceremoniju, tas notika 2014. gada decembrī, bet neviena Latvijas filma godpilnajā 50 labāko sarakstā nebija iekļauta.
Toties režisorei Lailai Pakalniņai jau ir bijusi saistība ar Eiropas Kino akadēmijas gada balvu procesiem – viņas dokumentālā filma Leiputrija (2004), kas tapa Vides filmu studijā kopā ar operatoru Māri Maskalānu, saņēma godpilno EFA nomināciju kā Eiropas labākā dokumentālā filma, bet spēles īsfilma Uguns (2007) kvalificējās nominācijai labāko īsfilmu kategorijā, saņemot galveno balvu Grimstadas festivālā Norvēģijā. Savukārt 2012. gada Eiropas labāko filmu sacensībā savulaik iesaistījās Vladimira Leščova animācijas filma Villa Antropoff, kas uzvarēja Krakovas īsfilmu festivālā. Latvijas kinovēsturē ir arī fakts, ka filma ne tikai nominēta šai balvai, bet to arī saņēmusi – klasiķa Ivara Selecka pilnmetrāžas dokumentālā filma Šķērsiela (1988) tika atzīta par Eiropas labāko dokumentālo filmu 1989. gadā un saņēma balvu, kuru tolaik sauca par Fēliksu (lai pretstatītu ASV Kinoakadēmijas Oskaram).
Jāpiebilst, ka arī Latvijā tuvojas gada kinoražas izvērtēšana – Nacionālais filmu festivāls Lielais Kristaps savu nomināciju sarakstu pasludinās septembra sākumā, un Lailas Pakalniņas Ausma arī ir pieteikta dalībai festivālā.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
Attiecību kaislības Nacionālā teātra izrādē “Intīmās dzīves”
Uz Nacionālā teātra lielās skatuves uzdzirkstīs britu dramaturga Noela Kovarda luga “Intīmās dzīves”. Četri Nacionālā teātra aktieri ar elegantu humoru izspēlēs stāstu par visos...
Lasīt tālākNākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki notiks 2028. gada vasarā
XXVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētki notiks no 2028. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, tā šodien, 14. aprīlī, lēmusi valdība. Dziesmu un deju svētku likums nosaka,...
Lasīt tālākOperstudija “Figaro” aicina uz 30 gadu svinībām ar “Jautrajām vindzorietēm” un JVLMA simfonisko orķestri
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Operstudija „Figaro” un tās vadītājs profesors Viesturs Gailis aprīlī aicina uz operstudijas 30 gadu jubileju, kas divus piektdienas vakarus...
Lasīt tālākLiepājas koncertzālē top koncertprogramma par mākslu izgāzties
15. aprīlī plkst. 11.00 Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” Kamerzālē būs iespēja piedzīvot jaunu koncertprogrammu, kas caur dzeju, mūziku un elektronikas ritmiem aicina palūkoties...
Lasīt tālākNo 2. aprīļa Brīvdabas muzejā būs skatāma mākslas studiju “Rota” un “Plastika” izstāde “Pasaules līkločos”
No 2. aprīļa līdz 10. maijam Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā būs skatāma Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” tautas lietišķās mākslas studiju “Rota” (tekstils)...
Lasīt tālāk145. koncertsezonu Liepājas Simfoniskais orķestris noslēgs ar Andra Dzenīša Dienvidu koncertu metāla sitaminstrumentiem
Ar īpašu programmu 16. maijā pulksten 18.00 Liepājas Simfoniskais orķestris noslēgs savu 145. koncertsezonu. Koncertzālē “Lielais dzintars” pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Andra Dzenīša...
Lasīt tālākRīgas Centrālajai bibliotēkai – 120
Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) šogad svin 120. jubileju. Bibliotēka dibināta 1906. gadā kā pirmā pilsētas publiskā bibliotēka un lasītava. Tās pirmais vadītājs bija Jānis Jaunzems,...
Lasīt tālākKarjeras vērienīgākajā koncertturnejā Rīgā uzstāsies Braiens Adamss
27.septembrī Xiaomi arēnā kā allaž pozitīvas enerģijas pielādētu koncertu sniegs kanādiešu roka ikona Braiens Adamss. Jau vairāk nekā 40 gadus Braiens Adamss dodas koncertturnejās,...
Lasīt tālākMūžībā devies Valmieras teātra aktieris Aigars Vilims
Šorīt līdz ar saullēktu Mūžībā devās Valmieras teātra aktieris Aigars Vilims (1955-2026). Aktieris, kurš savā vienīgajā teātrī spēlējis 47 gadus - no “Mēmā bruņinieka” 1979....
Lasīt tālākLielā Lieldienu svinēšana Brīvdabas muzejā būs 5. aprīlī
5. aprīlī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks Lielā Lieldienu svinēšana – ar plašu amatnieku un pārtikas mājražotāju tirgu, olu krāsošanu un ripināšanu, šūpošanos...
Lasīt tālāk