Augulis koalīcijas pašlaik īstenoto kārtību budžeta sarunās skaidro ar politisko greizsirdību

Bija laiks, kad arī opozīcijai tika dota iespēja piedalīties budžeta veidošanā, bet tagad šī iespēja atņemta, “Neatkarīgajai” sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā strādājošais Uldis Augulis (ZZS).
Runājot par to, ka koalīcija tradicionāli ļoti nelabprāt atbalsta opozīcijas priekšlikumus budžetam, Augulis norādīja, ka normāli būtu, ja tiktu atbalstīti arī opozīcijas priekšlikumi. Turklāt bija laiks, kad arī opozīcijai tika dota iespēja piedalīties budžeta veidošanā.
“Bet politiskā greizsirdība, protams, dara savu. Visdrīzāk, ņemot vērā, ka mums kopš 13. Saeimas sākuma ir jauna politika – ir nepieņemami, ja, nedod Dievs, kāds no Jaunās konservatīvās partijas atbalstītu ZZS priekšlikumus, kaut arī mēs jau neiesniedzām kaut kādus pilnīgi nesaprotamus vai muļķīgus priekšlikumus. Turklāt Māra Kučinska valdības laikā mēs no deputātu kvotām centāmies aiziet prom, visu centāmies plānot budžetā, nevis starp pirmo un otro lasījumu mēģināt kaut ko iztamborēt,” sacīja Augulis.
“Svarīgākā pozīcija, protams, ir visi solījumi – veselības aprūpe, izglītība, algu palielināšana. Ņemot vērā visus sadārdzinājumus, kas gaidāmi energoresursu dēļ, tas ir svarīgi. Nedrīkstēja aizmirst arī pašvaldības, uz kuru pleciem uzgulsies energoresursu sadārdzināšanās seku izlīdzināšana. It sevišķi, ja ņem vērā, ka pašvaldībām iedzīvotāju ienākumu nodoklī ieņēmumi pieaugs tikai par trim procentiem. Nedrīkst aizmirst arī OIK, kuru pirms vēlēšanām solīja atcelt jau nākamajā dienā,” runājot par pozīcijām, par kurām koalīcija nedrīkstētu aizmirst, sacīja Augulis.
“Šajā kontekstā noteikti vērtējams būtu jau pieminēto Saeimas deputātu kvotu jautājums, cik tas bija nepieciešami. Protams, katrai organizācijai vai pašvaldībai, kas kaut ko saņems, tas ir svarīgi, bet vai tas ir jādara šajā brīdī. Paskatījos tos priekšlikumus. Visur tās lietas jau vajadzīgas, bet vai tajā brīdī, kad mēs cīnāmies ar kovidu, kad trūkst veselībai, kad ir apsolījumi pedagogiem. Nezinu, varbūt tos divus miljonus varēja labāk un savādāk izmantot,” pauda politiķis.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālāk