• Tweet

Augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes stiprināšanai un augstskolu konkurētspējas veicināšanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 17.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām akadēmiskajam personālam.

Lai veicinātu augstskolas attīstību tās stratēģiskajā specializācijā, plānots, ka akadēmiskā personāla amatā varēs ievēlēt arī ārzemnieku, kura valsts valodas prasmes neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam apjomam. Tas neattieksies un lektoriem un asistentiem. Personu bez atbilstošām valsts valodas prasmēm varēs ievēlēt tikai vienu reizi un uz laiku, ne ilgāku par sešiem gadiem, paredz komisijā otrajā lasījumā atbalstītā grozījumu redakcija.

Vienlaikus augstskolai būs jānodrošina iespēja amatā ievēlētajam ārzemniekam apgūt valsts valodu, un pēc sešu gadu termiņa beigām viņu atkārtoti ievēlēt amatā tajā pašā vai citā augstskolā varēs tikai tad, ja pa šo laiku ārzemnieks būs ieguvis apliecinājumu par valsts valodas prasmēm Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Ministru kabinetam minētie noteikumi būs jāizdod divu mēnešu laikā pēc tam, kad Augstskolu likuma grozījumi būs stājušies spēkā.

Grozījumi stiprinās augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti, veicinot starptautiski atvērtu vidi augstskolās. Kā uzsvērts likumprojekta anotācijā, viens no faktoriem, kas šobrīd ietekmē atvērtību, ir normatīvajos aktos noteiktās prasības akadēmiskajam personālam, tostarp par valsts valodas prasmi. Vairākos nozīmīgos pētījumos ir norādīts, ka esošās striktās prasības atsevišķos gadījumos var radīt šķēršļus mūsu augstākās izglītības un zinātnes starptautiskajai konkurētspējai.

Izmaiņas dos iespēju piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, kas ir ne tikai motivēti iegūt pieredzi ārvalstīs, bet arī vēlas ilgtermiņā strādāt ar pārredzamu karjeras izaugsmi akadēmiskajā un pētniecības jomā Latvijā. Turklāt, nodrošinot iespēju apgūt valsts valodu un nosakot prasības par nepieciešamajām valsts valodas zināšanām, lai pēc sešu gadu termiņa varētu turpināt darbu, tiek aizsargātas arī valsts valodas prasības augstākajā izglītībā un zinātnē.

Likumdošanas iniciatīvu Saeimā iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl otrajā un trešajā lasījumā jāskata Saeimai.