• Tweet

Šonedēļ sākušās sarunas starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un augstskolām par budžeta vietu sadales principiem.

Ne Augstākās izglītības padomes (AIP), ne IZM studiju programmu izvērtējums tam netiek izmantots, ministrija tikai aicinājusi augstskolas ņemt vērā trīs atskaites punktus: kvalitāti, darba tirgus pieprasījumu, augstskolas specializāciju. Augstskolas savukārt paudušas vēlmi pēc lielākas brīvības šā jautājuma risināšanā.

Gala lēmums nav pieņemts

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovācijas departamenta direktors Dmitrijs Kuļšs uzsvēra, ka dialogs ar augstskolām līdz šim bijis ļoti konstruktīvs. Augstskolas iepazīstinājušas ar savu redzējumu, ņemot vērā IZM uzstādījumu ievērot budžeta vietu sadalē nevis vēsturisko principu, bet gan kvalitāti, darba tirgus pieprasījumu un augstskolas specializāciju. Redzams bijis, ka ņemts vērā AIP vērtējums, un tajā uzrādītās nekvalitatīvās programmas jau aizvērtas vai apvienotas ar citām. Nekāds gala lēmums neesot pieņemts, un augstskolām ļauts izteikt savu viedokli, ko tās uzskata par kvalitatīvām programmām. Savu izvērtējumu IZM sniegšot pēc papildu sarunām, ja būs nepieciešams, vai elektroniski, taču gala vārds pēc 13. decembra, kad plānotas pēdējās tikšanās, būs jāsaka ministram, kurš sarunās nepiedalījās slimības dēļ. Uz jautājumu, kāpēc sarunas sāktas tikai šonedēļ, D. Kuļšs atbildēja, ka agrāk neko dalīt nav varējuši, kamēr netika apstiprināts valsts budžets.

Par reformām nerunājuši

Augstskolu rektori apliecināja, ka šajās sarunās neesot skarti reformu jautājumi. «Reformas ir reformas, un darbs ir darbs. Vienkārši nācām ar saviem priekšlikumiem budžeta vietu sadalei, kurus bijām rūpīgi izstrādājuši, ņemot vērā AIP vērtējumu. Visas programmas, kas bija trešajā – nekvalitatīvajā –

grupā esam vai nu slēguši, vai apvienojuši ar citām,» skaidroja Daugavpils universitātes (DU) rektors Arvīds Barševkis, kura piedāvājumu IZM atzina par līdz šim vispamatīgāk izstrādāto un ar vislielākajām izmaiņām, kuras izdarītas, paredzot tautsaimniecības vajadzības. Piemēram, DU esot samazinājusi vietu skaitu pedagoģijas programmās, palielinot tās citās jomās. IZM gan vērsusi uzmanību uz to, ka šādas pārdales rezultātā budžeta vietu skaits nākamgad samazināsies par 53, jo no lētajām studiju programmām tās tiks pārdalītas uz dārgajām. DU gan savu viedokli nav mainījusi, un IZM iepazīsies ar piedāvājumu sīkāk, izvērtējot lietderīgumu.

Vajadzēja tikties «uz vietas»

Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš aicinājis IZM dot lielāku autonomiju augstskolām. «Budžeta vietas vajadzētu dot visam studiju virzienam, bet augstskola sadalītu tās pa programmām, ņemot vērā pieprasījumu un arī konkrētās nozares darba devēju viedokli – viņi tomēr vairāk zina tirgus prasības nekā ministrija,» uzsvēra M. Auziņš. IZM pārstāvis gan šādu priekšlikumu nodēvēja par riskantu, taču pilnībā nenoraidīja.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) rektors Jānis Žīdens rosinājis atļaut augstskolām veikt iekšējo programmas sadali 10% robežās: tas nozīmē, ka augstskola pati var lemt, vai dot vairāk vietu

maģistrantūras vai doktora, vai bakalaura līmeņa studentiem. LSPA rektors arī uzskata, ka ar IZM pārstāvjiem vajadzējis tikties tieši augstskolās, jo tad ierēdņi gūtu lielāku priekšstatu par to specifiku. «Pretējā gadījumā rodas tādi jautājumi: kāpēc tik lieli elektrības vai apkures tēriņi uz it kā ne tik lielu studentu skaitu? Taču mums ir liela treniņu bāze – telpas plašas, tās visas jāapgaismo, jāapsilda,» skaidroja J. Žīdens. Viņš arī mudināja IZM nepieņemt sasteigtus lēmumus, lai gan skaidrs, ka ideālu budžeta vietu sadales modeli diez vai var atrast.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe