Augstākā izglītība Latvijā virzīsies uz 100% bezmaksas studijām
Latvijas augstākā izglītība virzīsies pa 100% bezmaksas studiju ceļu – šādu attīstības un finansējuma modeli izvēlējusies Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tas tikšot ieviests pakāpeniski, taču – nav gan zināms, kad mērķis tiks sasniegts, jo viss ir atkarīgs no nozarei piešķirtās naudas.
Pasaules Bankas eksperti, kas kopā ar nozares pārstāvjiem strādāja pie jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa, gan piedāvā arī citus attīstības ceļus, piemēram, izlīdzināto maksājumu visiem studējošajiem. Tādējādi tiktu izmantots gan valsts, gan privātais finansējums. Bet tādā gadījumā būtu jādomā par studējošo kreditēšanu un izglītības pieejamību arī mazturīgākajiem, izvērtējot galvotāju nepieciešamību. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete gan ir pārliecināta, ka Latvijai ejams bezmaksas izglītības ceļš. Tā veiksme gan ir atkarīga no naudas. Lai gan Jaunajās politikas iniciatīvās IZM ir pieprasījusi 111 miljonus eiro, nav zināms, vai tie līdz nozarei arī nonāks. Gan ministre, gan eksperti uzsver, ka problēma numur viens ir līdzekļu nepietiekamība. Kamēr finansējums nepieaugs, kvalitātes pieaugumu grūti gaidīt. Jauno modeli varot nodēvēt nevis kā reformas vai revolucionāru pieeju, bet kā pēctecīgu risinājumu, jo ir paredzēts saglabāt budžeta vietas. Tas nozīmējot, ka ilgtermiņa kreditēšana ir jāaizmirst, raksta NRA.lv.
IZM valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa jauno modeli, kurš šobrīd tiekot izstrādāts, nodēvē par trīs pīlāru sistēmu. Tas veidots uz pašreizējā pamata un balstīšoties uz stabilitāti, rezultātiem un attīstību, un tajā ir gan iekļauts bāzes, gan snieguma, gan inovāciju finansējums. Viņa uzsvēra, ka, piešķirot finansējumu augstskolām, tiks izmantoti stingrāki kvalitātes kritēriji un tiks analizēti «ieejas dati», piemēram, cik un kādi studenti tiek gatavoti, kādas ir viņu kompetences, cik konkurētspējīgi viņi ir darba tirgū. Tāpat tiks ņemts vērā, kāds ir zinātnes sektora devums augstskolā un kāda ir pasniedzēju korpusa kvalitāte. Tāpat būtiski būs tas, kā augstskolai izdevies pašai piesaistīt citus finanšu avotus. A. Kiopa vērsa uzmanību uz augstskolu neatkarības palielināšanu, kas šobrīd nereti esot formāla, bet vajadzīga reāla, kas nozīmējot sabalansētu sava budžeta portfeļa veidošanu, kur valsts nauda ir tikai viena finansējuma daļa. Skaidrs esot arī tas, ka augstskolām būs vairāk jādomā par savu stratēģisko specializāciju, tas ir, jāprofilējas uz to, kur tai ir vislabākā pieredze, uz «solīdām, stabilām pamatprogrammām», kā orientieri ņemot reģiona un valsts vajadzības.
Vēl par tēmu:
Policistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākZvaigžņu festivālā satiksies poļu romantisms un Parīzes šarms
No 1. līdz 14. martam jau 34. reizi norisināsies Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls – viens no nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas notikumiem Latvijā, kas ik gadu pulcē izcilus...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta stingrākas prasības uzturēšanās atļauju saņēmējiem sabiedriskās drošības vārdā
Saeima ceturtdien, 22. janvārī, konceptuāli atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz stingrākas prasības ārvalstniekiem – termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem –, kuri...
Lasīt tālākParādu piedziņa kļūs ātrāka un vienkāršāka – tiesu resursus izmantos efektīvāk
Valdība 20. janvāra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz būtiski paātrināt parādu piedziņu gadījumos, kad par parādu nav strīda. Vienlaikus...
Lasīt tālākLatvijas pilsonībā uzņemtas 44 personas
20. janvārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu naturalizācijas kārtībā uzņemt Latvijas pilsonībā 44 personas. Ministru kabinetam sagatavotajā rīkojuma projektā “Par uzņemšanu Latvijas...
Lasīt tālākPVD Dāviņu pagastā izņēmis 15 suņus un trīs kaķus
Pārbaudot informāciju par iespējamiem dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, Pārtikas un veterinārais dienests no kādām mājām Bauskas novada Dāviņu pagastā izņēmis 15 suņus un...
Lasīt tālākAukstums apdraud mīļdzīvniekus: veterinārārsti aicina parūpēties par dzīvnieku drošību
“Bieži vien saimnieki nenovērtē aukstuma negatīvo ietekmi uz dzīvniekiem. Tomēr sals, īpaši kopā ar vēju un mitrumu, var būtiski pasliktināt dzīvnieka pašsajūtu, saasināt hroniskas...
Lasīt tālākZiemas riski senioriem – jau reģistrēti pirmie paslīdēšanas gadījumi
Ziema ir skaista, taču vienlaikus tā var būt bīstama, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Sals, apledojušas ietves un gari, tumši vakari pat īslaicīgu pārvietošanos ārpus mājām var padarīt...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: atbalsta sistēmai cilvēkiem ar invaliditāti jāatbilst viņu reālajām vajadzībām
Lai gan mūsu valstī ir izveidota atbalsta sistēma cilvēkiem ar invaliditāti, Valsts kontroles revīzija rāda – praksē tā nereti nenodrošina savlaicīgus un pieejamus pakalpojumus. Saeimas...
Lasīt tālāk
