Attaisnots par Krievijas karoga sabojāšanu apsūdzētais Dainis Rūtenbergs
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa attaisnojusi Krievijas karoga sabojāšanā apsūdzēto Daini Rūtenbergu.
Pērn Rīgā notikušajā Latvijas Krievu savienības (LKS) organizētajā piketā «Krimas atbalstam» Latvijas iedzīvotājs Daini Rūtenbergs sabojājis Krievijas Federācijas karogu.
Kā notikušo skaidroja pats Rūtenbergs, tobrīd viņš ļāvies emocijām un izrāvis Krievijas karogu no Krievijas pilsoņa Maskavas iedzīvotāja Staņislava Razumovska rokām, tādējādi netīši sabojājot audumu un karoga kātu. Viņš norāda, ka viņa pašmērķis nebija izraut karogu no Razumovska rokām un to aizvākt, taču ieraugot baru piketētāju ar Krievijas karogiem rokās nemitīgi izkliedzot saukli “Rossija, Rossija!” nav savaldījies.
Ar savu rīcību Rūtenbergs sabojājis Razumovskim piederošo mantu, nodarot materiālo zaudējumu 15 eiro apmērā, kas var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Kā savā debašu runā vakar sacīja Rūtenberga aizstāvis Aldis Alliks, jāatceras piketa konteksts, kurš notika tā brīža ģeopolitisko notikumu viskarstākajā laikā: “Pikets nenotika Maskavā vai kaut kur citur Krievijā. Pikets notika Rīgā. Latvijā. Eiropas Savienībā. Piketa dalībnieki vicināja Krievijas karogus un bļāva “Rossija! Rossija!”. Piketā izkliegtie saukļi “Brīvību Krimai!” un “Rokas nost no Krimas!” nebija aicinājums nepieļaut un pārtraukt tai laikā notiekošo Krimas okupāciju un aneksiju. Gluži pretēji – tas bija publisks nepārprotams atbalsts šīm Krievijas veiktajām darbībām.”
Viņš norāda, ka šajā sakarā ir būtiski konstatēt, ka Krimas kā Ukrainas teritorijas daļas okupācija un aneksija ir starptautisks noziegums. Okupējot un anektējot Krimu, Krievija ir pārkāpusi vienu no svarīgākajiem starptautisko tiesību principiem – agresijas aizliegumu.
Komentējot Daiņa rīcību, Alliks norāda, ka Dainim radies iekšējs protests pret agresorvalsts simbola izmantošanu un Latvijas pamatvērtību zaimošanu, apdraudēšanu:”Dainis sajuta to, ko mūsu tautas un mūsu valsts iekšējie un ārējie ienaidnieki regulāri, sistemātiski cenšas izskaust. Proti, viņš identificējās un solidarizējās ar savu valsti. Un vienlaikus viņš arī sajuta vēlmi paust savu pilsonisko un demokrātisko stāju, nosodot pret Ukrainu pastrādāto starptautisko noziegumu. Pret noziegumu, kuru atbalstīja un slavināja piketa dalībnieki, tostarp arī konkrētais karoga vicinātājs.”
Alliks norāda, ka Dainis kļuva par aculiecinieku ne tikai pašam piketam, bet arī tam, ka valsts un Rīgas pašvaldības institūcijas un amatpersonas nav savu konsitucionālo pienākumu un uzdevumu augstumos. Dainis redzēja piketā notiekošo un to, ka ne pašvaldības, ne valsts vara nerīkojas adekvāti, atbilstoši Satversmei.
“Vai Dainim, to redzot, bija tiesības rīkoties pašam? Jā! Tās bija ne tikai Daiņa tiesības. Tas bija Daiņa kā Latvijas Republikas pilsoņa konstitucionālais pienākums,” norāda Rūtenberga aizstāvis.
Dainis Rūtenbergs : Paldies visiem! Advokāts Kvēps: Tiesa laboja prokuratūras kļūdu! Plašāk @ltvzinas šovakar. pic.twitter.com/Xo7Dz0VDNE
— Aija Kinca (@AijaKinca) August 11, 2015
Prieks, ka Latvijā ir saprātīgi tiesneši un D.Rūtenbergs attaisnots par Krievijas karoga noraušanu, notiesājošs spriedums būtu apkaunojums!
— Artūrs Zvejsalnieks (@AZvejsalnieks) August 11, 2015
Spoža advokāta Kvēpa un Allika uzvara tiesā – Dainis Rūtenbergs @rutenbergsdaini atzīts par nevainīgu. Otra puse var nosvinēt ar slotaskātu.
— liana_langa (@liana_langa) August 11, 2015
Vēl par tēmu:
2026. gadā turpina pieaugt pārrobežu e-recepšu izmantošana
Latvijā 2026. gada pirmajā pusgadā tika izrakstītas par 5% mazāk e-recepšu nekā līdzīgā periodā pērn, savukārt pakāpeniski pieaug pārrobežu e-recepšu izmantošana, ko var skaidrot ar tūrisma...
Lasīt tālākRīgas skolu 10. klašu uzņemšanā uzaicinājumus saņēmuši 79% pretendenti
Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu 10. klasēs līdz 9. jūlijam uzņemti 2479 pretendenti, savukārt 812 pretendenti ir ar statusu “Uzaicinājums apstiprināts”. Uzņemšanas process norisinās...
Lasīt tālākTuvākajās dienās gaidāms mākoņains un lietains laiks
Šonedēļ Latvijā gaidāms mākoņains un lietains laiks, ko turpinās ietekmēt aktīva ciklonu darbība. Vietām būs novērojami arī negaisa mākoņi, kas nesīs stipras lietusgāzes. Arī vējš...
Lasīt tālākLai pasargātu mājas cūkas no Āfrikas cūku mēra, jāievēro biodrošība
Ir sācies īpaši bīstamais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) periods, kad ĀCM vīruss dabā cirkulē sevišķi aktīvi, radot nozīmīgu apdraudējumu mājas cūkām, tādēļ Pārtikas un veterinārais...
Lasīt tālākPartnerības otrajā gadā Latvijā reģistrēto pāru skaits tuvojas 1000
Šodien, 2026. gada 1. jūlijā, aprit divi kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām – neatkarīgi no dzimuma – juridiski nostiprināt...
Lasīt tālākKā luksusa dzīvesveids un hobiji mainījušies 21. gadsimtā?
Visticamāk, vēl pirms pāris desmitgadēm, domājot par luksusu, prātā nāktu zelta pulksteņi, milzīgas jahtas, privātās lidmašīnas un dizaineru apģērbs, kuru logo redzami jau pa gabalu....
Lasīt tālākZZS: Esošajā demogrāfiskajā situācijā nav pieļaujama finansējuma samazināšana Rīgas Dzemdību namam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst iecerēm mazināt finansējumu Rīgas Dzemdību namam, aicinot otrdien, 30.jūnijā, valdībā atlikt Veselības ministrijas virzīto jautājumu par...
Lasīt tālākŠonedēļ karstums pakāpeniski atkāpsies, nedēļas otrajā pusē biežāk līs
Aizvadītajās dienās karstuma viļņa ietekmē daudzviet valstī termometra stabiņš pakāpās līdz +27…+30° atzīmei, bet vietām gaiss iesila līdz +33°. Nedēļai turpinoties, karstums pakāpeniski...
Lasīt tālāk83% augstskolu pasniedzēju saskata kritiskās domāšanas riskus mākslīgā intelekta laikmetā, atklāj starptautiska aptauja
Mākslīgais intelekts ir kļuvis par ikdienas darba rīku augstākajā izglītībā, taču vienlaikus rada nopietnus izaicinājumus akadēmiskajam godīgumam un studentu kritiskajai domāšanai. To atklāj...
Lasīt tālākZaudējot ienākumus, seši no desmit iedzīvotājiem obligātos maksājumus spētu segt līdz trim mēnešiem
Pusei (51%) Latvijas iedzīvotāju kopējais ikmēneša obligāto maksājumu apjoms nepārsniedz 500 eiro. Vienlaikus 58% iedzīvotāju, zaudējot ienākumus, savus obligātos maksājumus varētu segt...
Lasīt tālāk
