• Tweet

Valsts un pašvaldību sektorā strādājošo skaita samazināšana par 30%, ministriju apvienošana, minimālā alga 500 eiro mēnesī, minimālā pensija vismaz 200 eiro apmērā, tiesībsargājošo iestāžu apvienošana – šie ir tikai daži no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) solījumiem priekšvēlēšanu periodā. Lai arī no daļas solījumu JKP jau paspējusi atteikties un vairums no tiem ir acīmredzami neizpildāmi, tieši Jānim Bordānam uzticēta valdības veidošana. JKP potenciālajiem koalīcijas partneriem gan jāņem vērā, ka atļaujot JKP nepildīt priekšvēlēšanu solījumus, arī citas partijas kļūs līdzatbildīgas tajā, ko iespējams nosaukt par vēlētāju krāpšanu.

Kā zināms, Valsts prezidents Raimonds Vējonis šonedēļ aicinājis Jaunās konservatīvās partijas Ministru prezidenta amata kandidātu Jāni Bordānu veidot valdību. Vējonis devis divas nedēļas laika valdības aprišu iezīmēšanai, bet pēc tam būtu gatavs nosaukt citu kandidātu. Taču jau tagad JKP lielu uzticību izrādījusi partija KPV LV, kuru, iespējams, nemaz nemulsina JKP pārdabiskie solījumi, jo arī pati priekšvēlēšanu periodā ne ļoti turējās pie zemes.

Papildus tam, ka JKP savu varu ir iecerējusi demonstrēt ar dažādiem ultimātiem un “sarkanajām līnijām”, tā ir arī sasolījusi zilus brīnumus – zemāko nodokļu slogu Latvijas vēsturē un palielināt algas un pensijas jau no 1. janvāra. Ironiski, ka neilgi pēc ievēlēšanas 13. Saeimā, JKP paziņojusi, ka ir gatava atteikties no dažām iecerēm, piemēram, apvienot tiesībsargājošās iestādes, jo esot arī citi ceļi, kā tās padarīt efektīvākas. Partija gan līdz šai pat dienai nav izskaidrojusi, kur plāno ņemt finanses solījumu izpildei – aizstāvēt iecerēts gan mazo lauku skolas, gan zemniekus, gan mediķus un pensionārus. Daudzus no šiem solījumiem JKP it kā ir iecerējusi piepildīt jau no nākamā gada, taču nav jābūt profesoram vai akadēmiķim, lai saprastu, kas tas ir nereāli.

JKP solījumi, kurus varētu pielīdzināt zinātniskajai fantastikai, visticamāk, paliks neizpildīti, un atbildību par to būs jānes ne tikai “konservatīvajiem”, ja tie veidos valdību, bet arī visām tām partijām, kas darbosies ar JKP vienā koalīcijā. Potenciālie JKP partneri, visticamāk, jau tagad sāk to apzināties, tā, piemēram, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars žurnālistiem paziņojis, ka grib iepazīties ar JKP aprēķiniem, lai saprastu, kur paredzēts ņemt plānotajiem pasākumiem līdzekļus.

JKP, kas savās vērtībās postulējusi demokrātiju un tiesiskumu, pamazām atkāpjas no saviem solījumiem, taču jāpiezīmē, ka tā nav pirmā reize. Piemēram, Rīgas domē JKP opozīcija tā arī neko no solītā nav panākusi. Kas liek domāt, ka šoreiz būs citādi? JKP programma ir pārāk utopiska, lai būtu patiesa. Vai citas partijas ir gatavas maksāt cenu par JKP priekšvēlēšanu blefu?

Foto: F64