• Tweet

Tuvojoties Latvijas simtgadei, kas ir vērienīgākais notikums mūsdienu Latvijas vēsturē, Latvijas Žurnālistikas centrs (LŽC) aicina atgriezties pie latviešu valodas, kāda tā bija brīvvalsts laikā. Viens no pirmajiem soļiem būtu burta Ŗ atgriešana latviešu valodas alfabētā.

Līdz ar Latvijas neatkarības pasludināšanu Latvijā tika veiktas radikālas reformas – ielas atguva savus kādreizējos nosaukumus, tika atjaunota valūta, agrāk stingri aizliegtie pasākumi sāka noritēt viens pēc otra, bet 1946. gadā no alfabēta izslēgtais Ŗ burts tā arī neatgriezās.

“Latvijas simtgade ir svarīgs notikums, kas izceļ ar valsts veidošanos saistītos notikumus un stiprina valstiskuma apziņu un piederību tai. Ŗ burta atgriešana latviešu valodas alfabētā būtu simboliska dāvana Latvijai dzimšanas dienā, jo patiesa mīlestība pret savu zemi nav iedomājama bez mīlestības pret savu valodu. Ir saprotams, ka Ŗ burta atgriešana nebūt nav svarīgākais simtgades jautājums, taču attieksme pret valsti un valodu veidojas attieksmē pret sīkumiem. Nav īstu šķēršļu, lai mēs nevarētu atjaunot sākotnējo latviešu valodu, ja to vēlētos,” pauž LŽC vadītājs Alberts Jodis.

Kā liecina valodas likumi, Ŗ gramatikā lieto pilnīgā saskaņā ar līdzskaņu miju. Tātad ŗ lieto vārdos, kas vienskaitļa nominatīvā beidzas ar -š. Piemēram, kaŗš. Burtu lieto 2. deklinācijas lietvārdos, kas vienskaitļa nominatīvā beidzas ar -ris. Šeit mīksto ŗ lieto vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos — pavasaris — pavasaŗa — pavasaŗi. To lieto arī 5. deklinācijas lietvārdos, kas vienskaitļa nominatīvā beidzas ar -re. Piemēram, cepure — cepuŗu.

Ļoti lietderīgs ir burta ŗ rakstījums vārdos, kam ŗ priekšā ir patskanis e vai ē. Burts ŗ rāda, ka vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos jārunā šaurs e vai ē (nevis plats, kā tagad bieži dzirdams ŗ nerakstīšanas dēļ).Tāpat burtu lieto 1. konjugācijas darbības vārdos, kas nenoteiksmē beidzas ar -rt un -rties. Šādu vārdu un piemēru ir visai daudz.

LŽC vadītājs uzskata, ka tā būtu lieliska iniciatīva, kas atgādinātu par latviešu valodas īpatnībām un tās sākotnējo garu! Turklāt to izruna ir pavisam viegla un burts pielietojams neskaitāmiem vārdiem, kas nozīmē, ka to atgriešanas nebūtu tikai simboliska, bet arī praktiska.

Laikā, kad arvien vairāk saziņas valodā ienāk svešvārdi, būtu vērtīgi atgriezties pie mūsu dzimtās valodas tīrības, jo tikai mēs kā tauta varam saglabāt un izkopt latviešu valodu. Kā teiktu Jānis Klīdzējs: “Valoda ir tauta. Valoda ir dzeja. Valoda ir vēsture. Valoda ir zinātne. Valoda ir cilvēks.”

Foto: Saeimas kanceleja