• Tweet

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vēl divām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām – SIA “Pellets Energy” stacijai Talsu novadā un SIA “E Seda” stacijai Strenču novadā.

Minētajiem uzņēmumiem atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta.

Līdz ar to kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 17 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 267 miljoniem eiro.

“Ekonomikas ministrija sistemātiski strādā pie OIK izmaksu samazināšanas. AER elektrostaciju darbības pārbaudes ir tikai viens posms no vesela pasākumu kopuma, tomēr jau tagad tas sniedz būtisku ieguldījumu kopējā OIK sloga mazināšanā, ietaupot 267 milj.eiro no nākotnes OIK izmaksām, par ko būtu bijis jāmaksā visiem patērētājiem,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Atgādinām, ka 2017. gada decembrī atļaujas tika atceltas trim elektrostacijām – SIA “Elektro Rīdzene” Cēsu novadā, SIA “ENERGO FORTIS” Līvānu novadā un SIA “E Strenči” Strenču novadā. Savukārt šogad atļaujas atceltas elektrostacijām SIA “Madonas Eko” Madonas novadā, SIA “Eiro-Āzijas investīciju aģentūra” Alūksnes novadā, SIA “EVOKEM” Līvānu novadā, SIA “M Parks” Amatas novadā, SIA “Eco Latvis” Tukuma novadā, SIA “Baltekogen” trīs elektrostacijām Raunas novadā, Kārsavas novadā un Ludzas novadā, SIA “Tektus” Amatas novadā, SIA “Digne” Vecumnieku novadā, SIA “ATAUGA-G” Olaines novadā un SIA “Krustpils AER” Krustpils novadā.

Kā zināms, pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību MK noteikumu prasībām, Ekonomikas ministrija uzsāka pārbaudes vairākos desmitos AER koģenerācijas elektrostacijās, analizējot būvvalžu sniegto informāciju, Ekonomikas ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un AS “Sadales tīkls” rīcībā esošo informāciju un pieprasot skaidrojumus komersantiem. Ja tiks konstatētās nelikumīgas vai krāpnieciskas darbības, Ekonomikas ministrija piesaistīs arī tiesībsargājošās iestādes (kas jau šobrīd piesaistītas konkrētu gadījumu izpētē uz aizdomu pamata par krāpnieciskām darbībām), kā arī nekavējoties pieņems lēmumus par atļauju atcelšanu, vienlaikus samazinot kopējā OIK apmēru turpmākajos gados.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija šogad vēl veiks vispusīgu OIK atļauju saņēmēju auditu, neatkarīgu Ekonomikas ministrijas līdzšinējās faktiskās rīcības izvērtējumu, kā arī sistēmas izvērtējumu no ietekmes uz tautsaimniecību un izmaksu efektivitātes viedokļa. Visu minēto pārbaužu rezultāti sniegs vispusīgu un neatkarīgu ekspertīzi, kas ļaus pieņemt tiesiskus lēmumus un pilnvērtīgi vērtēt visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību.

Savukārt, lai uzlabotu ārējo normatīvo regulējumu, tā piemērošanas un kontroles efektivitāti nākotnē, EM strādā pie grozījumiem normatīvajos aktos, nosakot termiņu obligātā iepirkuma uzsākšanai, uzstādāmās jaudas minimālā sliekšņa noteikšanu, ražošanas kvotas ierobežojumus, kā arī paplašinot regulējumu staciju kontrolē.