Atalgojuma kāpums palēlinās: Vidējā alga pērn Latvijā – 859 eiro

2016. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 859 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2015. gadu, vidējā alga palielinājās par 41 eiro jeb 5,0 %, kas ir zemāks gada pieauguma temps nekā 2015. gadā (6,8 %).
2016. gadā vidējā neto darba samaksa bija 631 eiro jeb 73,5 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 4,7 %.
Valstī noteiktās minimālās algas pieaugums no 360 līdz 370 eiro jeb par 2,8 % no 2016. gada 1. janvāra būtiski neietekmēja vidējās algas pārmaiņas.
2016. gadā reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,1 %, pieauga par 4,6 %.
2016. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 845 eiro, sabiedriskajā sektorā – 886 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā,kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 836 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 5,8 % gadā, sabiedriskajā sektorā kāpums par 3,7 % un vispārējās valdības sektorā – par 5,0 %.
Bruto darba samaksas fonds 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, palielinājās par 5,8 % jeb 418,5 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits valstī, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,7 % jeb 5,3 tūkst.
2016. gadā darba samaksa visstraujāk augusi nozarēs, kur vidējās algas līmenis bijis starp zemākajiem: citu pakalpojumu nozarē – par 8,5 % un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 7,1 %.Citu pakalpojumu nozare ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, kur algas gada laikā pieauga par 10,7 %, kamēr pārējās nozarēs – individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozarēs pieaugums bija ap 5 %.
Straujāk algas augušas arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 7,3 %, kur lielākais algu kāpums bija tādās jomās kā darbaspēka meklēšana un nodrošināšanas ar personālu, kā arī biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības.
Lēnākais algu pieaugums 2016. gadā bija profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarēs.
2016. gadā vislielākās algas bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē, valsts pārvaldē, kā arī ieguves rūpniecībā.
2016. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 894 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,9 %.Salīdzinot ar pārējiem 2016. gada ceturkšņiem, 4. ceturksnī bija visaugstākais neregulāro piemaksu un prēmiju izmaksu kāpums, kamēr regulārā darba samaksa gada laikā pieauga par 5,5 %.
2016. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 4. ceturksni, privātajā sektorā algas auga par 5,6 %, sabiedriskajā sektorā – par 6,6 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 9,1 %,
Salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 3,9 %. Privātajā sektorā algas pieauga par 2,6 %, sabiedriskajā sektorā – par 6,5 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 6,2 %.
Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 657 eiro, un salīdzinājumā ar 2015. gada 4. ceturksni tā pieauga par 5,6 %.
Vēl par tēmu:
Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālākFM rosina preču un pakalpojumu loteriju atļaujas aizstāt ar paziņošanu VID
Finanšu ministrija (FM) rosina preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai nepieciešamās atļaujas aizstāt ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredz publiskajai apspriešanai nodotais...
Lasīt tālāk