Asociācija: Ir pēdējais brīdis samazināt PVN pārtikai

Energoresursu inflācijas cunami, kas jau vairākus mēnešus plosās Latvijā, ir veicinājis strauju ražotāju cenu kāpumu arī pārtikai. Faktiski nav tādu ražotāju un piegādātāju, kas jau atkārtoti nevērstos pie tirgotājiem ar prasību celt to ražoto pārtikas produktu cenas. Pievienotās vērtības nodokļa(PVN) likmes samazināšana piena, gaļas, graudaugu un citiem pārtikas produktiem ir efektīvākais risinājums, lai līdzsvarotu cenu kāpumu, padarītu pārtiku pieejamāku Latvijas iedzīvotājiem un stabilizētu ģimeņu budžetu šajos grūtajos laikos, pauž Latvijas Pārtikas Tirgotāju Asociācija.
Vidēja izmēra vietējie ražotāji tirgotājiem aizvien biežāk sūta ne vien pieteikumus par cenu celšanu, bet arī brīdinājumus par darbības pārtraukšanu. Pieticīgi aprēķini liecina, ka Latvijas pircēji jau tuvākajā laikā varētu pazaudēt ap 30 iemīļotu vietējo ražotāju, savukārt tūkstošiem šo uzņēmumu darbinieku – darba vietas un ieņēmumus ģimenēm. Lai mazie un vidējie Latvijas pārtikas ražotāji saglabātu iedzīvotāju interesi par saviem produktiem iepriekšējā perioda līmenī, būtu jābremzē straujais cenu kāpums. Vienīgais veids, kā to operatīvi izdarīt, ir samazināt PVN, kas mazajiem un vidējiem Latvijas ražotājiem palīdzētu saglabāt pēc iespējas zemāku plaukta cenu un palielinātu konkurētspēju.
PVN samazināšana augļiem un dārzeņiem ir apliecinājusi, ka šāds solis dod iespēju pircējiem izvēlēties kvalitatīvākas preces un kāpina noieta iespējas ražotājiem. Samazinātā PVN likme plašākai pārtikas grupai palielinātu to vietējo ražotāju loku, kas varētu pārdzīvot šos grūtos laikus, un sekmētu Latvijas pārtikas produktu konkurētspēju arī pret lētākiem importa produktiem. Kamēr vien var atļauties, Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku Latvijas produktiem.
PVN pārtikai no 1. februāra atcels Polija. Daudzās citās ES valstīs PVN pārtikai ir samazināts jau sen, atstājot pozitīvu iespaidu uz cilvēku finansiālo stāvokli. ES valstīs vidēji par pārtiku mājsaimniecības tērē mazāk nekā 15% (Eurostat), kamēr Latvijas ģimenes – teju ceturto daļu jeb 23,3% visu savu ienākumu (CSB). Kaut vai uz laiku piemērojot samazinātu PVN likmi, tiktu ievērojami mīkstināta graujošā inflācijas ietekme ne vien uz pārtikas razošanas un pārstrādes nozari, bet arī uz Latvijas mājsaimniecībām.
Vēl par tēmu:
Atsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja...
Lasīt tālākJau astoto mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi turpināja augt
Saglabājoties stabilam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide oktobrī pieauga gandrīz visās apakšnozarēs. Izaugsme turpinājās jau astoto mēnesi pēc kārtas. 2025. gada...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālākBiedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla
2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8%...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālāk