• Tweet

Valsts policijas strukturālās reformas, Valsts aizsardzības dienesta ieviešana, VUGD posteņu daļēja slēgšana un nu arī Valsts drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja publiskās kampaņas jaunu darbinieku piesaistē ir neizbēgamas sekas arī demogrāfiskajai krīzei, taču vēl nozīmīgāk – drošības profesijas kā perspektīvas karjeras tēla neesamība. Drošības profesionāļu asociācija ceļ trauksmi un aicina valdību par vienu no steidzamām prioritātēm izvirzīt drošības nozari.

Jau ilgāku laiku plašākā sabiedrībā zināms, ka Valsts policijā trūkst darbinieku, Rīgas reģionā neaizpildīto vakanču skaits sasniedz 40 % no visiem vajadzīgajiem darbiniekiem, taču visā Latvijā trūkst 23 %. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā trūkst 12 % darbinieku, kas izraisījis arī bažas par VUGD posteņu slēgšanu.

Līdzīgu tendenci jau pagājušajā gadā varēja novērot Valsts drošības iestādēs, kurās viens no Latvijas slepenākajiem dienestiem – Satversmes aizsardzības birojs – nāca klajā ar publisku aicinājumu pieteikties darbā analītiķiem, bet pāris mēnešus vēlāk līdzīgi tika aicināti darbā arī juristi. 2023. gada martā publiska atlase darbam Valsts drošības dienestā notiek arī miesassargiem. Šie gadījumi apliecina, ka jaunu darbinieku piesaiste ir plašāks nozares izaicinājums.

Kā viens no Valsts aizsardzības dienesta ieviešanas iemesliem ir arī nepietiekamais skaits militāri sagatavotu pilsoņu. Šis pašlaik ir ievērojamākais mēģinājums lāpīt drošības nozares personāla jautājumu, taču šobrīd drīzāk izsaucis dažādus viedokļus, nevis vienotu unisonu atbalstam.

Drošības profesionāļu asociācija norāda, ka pēc dažādām aplēsēm privātajā sektorā apsardzes darbinieku trūkums svārstās no 10 līdz 20 % un līdzīgu parādību var novērot arī kiberdrošības jomā, kur arī Aizsardzības ministrija un CERT.LV ir norādījuši, ka visā Eiropā trūkst informācijas tehnoloģiju drošības speciālistu. Arguments par zemo atalgojumu kiberdrošībā un IT jomā neiztur kritiku, jo kiberdrošības jomā nodarbinātie pēc VID datiem saņem vidēji par 50-70 % lielāku algu nekā vidēji valstī.

“Drošības nozarē strādājošo trūkums un neaizpildītās vakances rada būtisku risku Latvijas iekšējai drošībai, taču ātru risinājumu tam visdrīzāk neatrast, jo bez atalgojuma jautājumiem nozarei trūkst arī prestiža jauniešu vidū,” norāda Drošības profesionāļu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Āmars.

“Jau pirms 10 gadiem valsts par prioritāti izvirzīja STEM jomu, kurā trūka darbinieku. Tika ieguldīts izglītībā, pievērsta sabiedrības un jauniešu uzmanība ar sociālajām kampaņām, mediju uzmanība, novirzīts finansējums. Šobrīd izskatās, ka demogrāfiskā bedre ir noķērusi arī pārējās profesijas – mediķi, skolotāji un tehniskie darbinieki šobrīd ir liels deficīts, par ko jau ilgstoši runā arī medijos, kā vienu no iemesliem minot atalgojumu. Taču STEM nozarēs nebija atalgojuma problēmu, tā bija vienkārši pašu jauniešu nevēlēšanās vai nevarēšana strādāt šajās nozarēs, kā arī prestiža un jauniešu informētības jautājums,” uzsver Āmars.

“Drošības studijas ir vispiemērotākās tiem, kuri ir talantīgi daudzās jomās, bet nezina, kurā no tām ir spēcīgākie. Drošība prasa izpratni un spēju redzēt plašāk nekā citās jomās. Tāpat drošība ir iespēja veidot jēgpilnu karjeru un veikt valstiski un starptautiski nozīmīgu darbu,” norāda DPA valdes loceklis Kārlis Apalups.

“Laikā, kad prioritāri ir drošības riski, nozare nevar klusēt, tāpēc 27. aprīlī organizējam pirmo Baltijas drošības konferenci, kurā Baltijas un Eiropas līmenī runāsim par to, kā tikt galā ar jaunajiem draudiem, tostarp pieaugošo darbinieku trūkumu. Tāpat aicinām valdību vērst uzmanību uz drošības nozares profesijām kā perspektīvas karjeras popularizēšanu jauniešu vidū,” aicina Apalups.

Baltijas drošības konference norisināsies 27. aprīlī lielākajā konferenču centrā Baltijā – ATTA Centre.