Asociācija: Budžeta naudas piešķiršana sabiedriskajiem medijiem neatbilst EK regulējumam
Latvijas raidorganizāciju asociācija (LRA) ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ar lūgumu pilnveidot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu (EPLL), lai Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei ietvertie sabiedrisko mediju labas pārvaldības principi tiktu ietverti Latvijas likumdošanā un pēcāk iedzīvināti praksē.
Lielāko daļu sabiedrisko mediju finansējuma sastāda nodokļu maksātāju nauda, par kuras izlietojuma lietderību pēdējā laikā izskan bažas. Tās ilgstoši vērojamas Valsts kontroles atzinumos, kā arī pēdējā laikā aktualizējušās gan kontekstā ar Latvijas Radio darbiniekiem izmaksātajām atlīdzībām, gan arī saistībā ar Latvijas Radio 5 darbības lietderību un atbilstību tā sākotnēji noteiktajiem mērķiem.
Tāpēc LRA vēstulē izsaka aicinājumu likumdošanā iestrādāt EK paziņojumā noteiktos sabiedrisko mediju pārvaldības principus, kuru ieviešana nodrošina sabiedrisko mediju izmaksu objektivitāti, efektivitāti un skaidru caurskatāmību.
Pilnveidotais EPLL ļautu Nacionālajai elektronisko un plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un citām institūcijām skaidrāk pārraudzīt un virzīt valsts budžeta naudas piešķiršanu un izlietošanu sabiedriskajiem medijiem saskaņā ar EK regulējumiem.
Turklāt NEPLP jau pagājušajā gadā ir publiski norādījusi, ka 2009.gadā pieņemtajā Eiropas Komisijas paziņojumā minētie principi jāievieš Latvijā.
Eiropas Komisija paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei diezgan skaidri definē caurspīdīgu finanšu pārvaldību, tai skaitā – principu, ka valsts dotācijas finansējumu apjoms sabiedriskajiem medijiem ir jāizvērtē pirms piešķiršanas. Īpaši tas attiecas uz jaunu sabiedrisko mediju produktu ieviešanu. Saskaņā ar EK paziņojumu ir jābūt skaidri nodalītiem valsts budžeta un komercienākumiem. Tāpat ir jābūt skaidri secināmam, cik adekvātas ir izmaksas un vai notiek sabiedrisko mediju pārsubsidēšana.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk