Asociācija: BRELL atslēgšanās ažiotāžas radīšana bija mērķtiecīgi radīta provokācija, kuru varēja valsts paredzēt

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un enerģētikas eksperts Edgars Bergholcs norāda, ka atslēgšanās no BRELL tīkla un ažiotāžas ap to radīšana bija mērķtiecīgi radīta provokācija, kuru ne tikai varēja paredzēt, bet kuras novēršana bija valsts drošības jautājums.
“Tas, ko mēs redzējām, bija mērķtiecīgi radīta dezinformācija ar mērķi kārtējo reizi sabotēt mūsu drošību, jo enerģētika ir būtiska kritiskās valsts infrastruktūras daļa. Šo vajadzēja dienestiem paredzēt un arī novērst. Šī ir vēl viena mācību stunda mūsu drošības caurumu testēšanai, kas līdz ar dronu un lidostas drošības jautājumiem aktualizējās pēdējā laikā. Ja cilvēki būtu sekojoši provokācijai, tad tas patiešām varētu radīt patiesus sarežģījumus enerģētikas sistēmai, ko, protams, varētu operatīvi novērst,” norāda Edgars Bergholcs.
Asociācija norāda, ka diez vai tā ir tikai sakritība, ka daļa WhatsApp saziņas vietnes īsziņu bija krievu valodā. Tāpat mērķtiecīgi pret loģiku un valsts enerģētikas interesēm darbojās tieši atsevišķu pašvaldību mēri, kas arī līdz šim ir identificēti kā maigās varas atbalstītāji.
Turklāt īsziņās bija minēti konkrēti laika periodi un doti uzdevumi iedzīvotājiem, kas tieši viņiem ir jādara, vienlaikus ticamību radot ar konkrēti pieminētiem uzņēmumiem, valsts pārvaldi: “Nodod saviem visiem informāciju, lai mājās rīt no 8:00 – 10:00 atslēdz pilnībā visu no elektrības, vienvārd sakot izslēgt korķus. Mums ienāca ziņa no veselības inspekcijas, kad no 8-10 būs lielas elektrības sprieguma svārstības vados, tas nozīme kad visa tehnika var nokūpēt, ja būs lieli kilovati. Slimnīcām deva pavēli šajā laikā pilnībā atslēgties no elektrības. Tukuma piens arī pieņēma lēmumu visu atslēgt uz šo brīdi.”
Vai cita īsziņa: “Nodod saviem visiem informaciju, lai màjās rīt no 8:00 – 10:00 atslēdz pilnībā visu no elektrības, vienvard sakot izslēgt korķus. Mums ienāca ziņa no veselības inspekcijas, kad no 8-10 būs lielas elektrības sprieguma svārstības vados, tas nozīme kad visa tehnika var nokūpēt, ja būs lieli kilovati. Slimnīcām deva pavēli šajā laikā pilnībā atslēgties no elektrības.
Tukuma piens arī pieņēma lēmumu visu atslēgt uz šo brīdi. Informācijai – sestdien, kad iesiet gulēt, izraujiet visu no rozetēm, slēdziet atpakaļ tikai, kad Latvenergo savos soc. tīklos publicēs, ka ir veiksmīgi aiziets prom no krievu tīkla. Plānotais pārejas laiks ir svētdienas rītā (6.00 – 9.00). Draugs, kas strādā Latvenergo valdē, saka, ka viņi nav īsti gatavi ātri reaģēt problēmu gadījumā. Ne Latvenergo, ne Ignitis, ne Enefit. Itkā visi teci un hesi esot ar rezervēm, gatavi strādāt ar lielāku atdevi utt., bet lielākās problēmas būšot tieši ar frekvences pieregulēšanu, kas arī var sabojāt daudzas elektro jutīgās ierīces. Lai dzirksetļo mūsu prāti, nevis rozetes un iekārtas! :)”
Bergholcs norāda, ka par šo būtu svarīgi, lai to neatstātu tikai ziņu virsrakstu līmenī, bet rūpīgi izmeklētu, jo būtībā notiek iekšēja pretdarbība valsts drošībai. Turklāt šis ir vēl viens piemērs, kas apliecina, ka mēs novēloti spējam reaģēt uz dezinformāciju un neesam valsts stratēģiskās komunikācijas līmenī gatavi līdzīgām situācijām.
Šādās reizēs iedzīvotājiem uz saviem tālruņiem bija jāsaņem tūlītēja informācija par dezinformācijas riskiem un skaidrojumu konkrētām darbībām. Kā arī bija būtiski jau savlaicīgi sagatavoties un ar mediju starpniecību informēt sabiedrību par vēlamo darbību, respektīvi, ka tai nav nekādi jārīkojas, bet pretēja rīcība var radīt lielākus riskus. Piemēram, varēja arī enerģētiķi veikt nelieku eksperimentu, parādot, kas notiek, ja atvieno no elektrotīkla visas ierīces un tad vienlaicīgi tās ieslēdz – rodas pārslodze.
Vēl par tēmu:
VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākGaidāmi mainīgi laika apstākļi – mīsies lietainas un saulainas dienas
Nedēļas sākumā Latvijā valdīja lietains un vējains laiks. Arī ceturtdien Latviju šķērsoja nokrišņu zona, teritorijas lielākajā daļā nesot lietu, taču nedēļas izskaņā, paaugstinoties...
Lasīt tālāk