Ašeradens: Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas tautsaimniecībā
“Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā, tāpēc nākamo trīs gadu valsts budžeta veidošanā Ekonomikas ministrijas prioritātes ir tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana,” norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
“Uzņēmēju konkurētspējas stiprināšanai un iedzīvotāju izdevumu samazināšanai kritiski svarīgi bija rast risinājumu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) samazinājumam. Un tas ir izdevies, valdībai apstiprinot EM piedāvājumu samazināt atbalstu Latvenergo TEC stacijām, kā rezultātā jau no nākamā gada samazināsies maksājumi par elektroenerģiju gan lielākajai daļai mājsaimniecību, gan uzņēmumu, vienlaikus paaugstinot Latvijas rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju,” norāda ministrs.
Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestāžu kopējais budžets 2018. gadam apstiprināts 183 966 614 EUR apmērā, no kā vislielākais finansējums – 89 314 340 EUR – paredzēts OIK samazināšanai, kā arī atbalstam energointensīviem uzņēmumiem un aizsargātajiem lietotājiem. Enerģētikas politikas īstenošanai (naftas rezervju nodrošināšanai, u.c. pasākumiem) papildu vēl paredzēti 29 372 507 EUR.
Būvniecības kvalitātes uzraudzībai, būvniecības procesā iesaistīto pušu atbildības nodrošināšanai un administratīvā sloga mazināšanai būvniecībā, kā arī mājokļu pieejamības sekmēšanai 2018. gadā kopumā paredzēti 9 642 894 EUR, no kuriem 7 000 000 EUR plānoti mājokļu atbalsta programmas īstenošanai, kuras ietvaros nākamā gada laikā plānots izsniegt 2643 garantijas mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Vienlaikus nākamajā gadā plānots paplašināt mājokļu atbalsta programmu, attiecinot to arī uz personām, kas ieguvušas augstāko vai vidējo profesionālo izglītību un nepārsniedz 35 gadu vecumu. A. Ašeradens: “Mūsu prioritāte ir veicināt pieejamību mājoklim, motivējot iedzīvotājus palikt Latvijā un izbraukušos – atgriezties dzimtenē, tādejādi samazinot darba spēka zudumu un emigrāciju. Paplašinot mājokļu atbalsta programmu nodrošināsim mājokļu pieejamību pēc iespējas plašākam personu lokam – gan ģimenēm ar bērniem, gan jaunajiem speciālistiem.”
Valsts budžeta kontekstā uzņēmējdarbībai ļoti būtiska ir plānotā nodokļu reforma, kuras viens no galvenajiem elementiem ir 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieviešana reinvestētajai peļņai. “UIN reformas gadījumā ieguvēji būs visi uzņēmēji, it īpaši vidējie un mazie. Ar laiku pieaugs šo uzņēmumu pašu kapitāls, kas atvieglos papildu finansējuma piesaisti, radot plašākas iespējas ieguldīt uzņēmumu attīstībā un inovācijās – tādejādi paaugstinot komersantu produktivitāti,” turpina ministrs.
2018. gadā turpināsies desmitiem atbalsta programmas uzņēmējdarbības sekmēšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai. Atbalstam uzņēmējdarbības konkurētspējai paredzēti 34 011 736 EUR, kā ietvaros tiks atbalstīti komersanti starptautiskās konkurētspējas veicināšanai eksporta tirgos, projekti pētniecības rezultātu komercializācijai (tehnoloģiju pārnesei), identificēti eksporta projekti, uzsākti jauni potenciālie investīciju projekti, ieguldīts ārvalstu tiešo investīciju piesaistē un īstenoti pasākumi “Konsultē vispirms” principa ieviešanai un jaunuzņēmumu atbalstam.
Godīgas konkurences nodrošināšanai, iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzībai 2018. gada valsts budžetā paredzēti 4 647 349 EUR, kā ietvaros tiks nodrošināta godīgas konkurences uzraudzība, kā arī tirgus uzraudzība un patērētāju tiesību aizsardzība, t.sk. tirgus uzraudzības stiprināšanai tūrisma pakalpojumu, preču energoefektivitātes un nebanku kreditēšanas jomās.
Lai nodrošinātu vispusīgu informāciju par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām, procesiem un vidi, oficiālās statistikas nodrošināšanai 2018. gadā piešķirti 10 073 215 EUR.
Savukārt politikas plānošanai līdzsvarotas un konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstībai paredzēti 6 904 537 EUR, izstrādājot, organizējot un koordinējot ekonomiskās politikas īstenošanu, attīstot un pilnveidojot dialogu ar uzņēmējus un sabiedrību kopumā pārstāvošajām NVO un ieviešot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda programmas inovācijas, MVU uzņēmējdarbības un enerģētikas jomās.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības pieaugums aprīlī signalizē par pakāpenisku patēriņa atjaunošanos
Pēc krituma 2025. gada februārī un martā mazumtirdzniecības apgrozījumam aprīlī atkal bija vērojams mērens kāpums. Kaut arī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies, patērētāju...
Lasīt tālāk