Ašeradens slavē VARAM ideju par latviešu remigrācijas atbalsta projektu
Lai uzsāktu mērķtiecīgu darbu latviešu remigrācijas veicināšanai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izveidojusi piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzsver, ka VARAM ideja atsaukt aizbraukušos tautiešus no reģioniem ar aģentu palīdzību ir ļoti gudra.
“Ņemot vērā to, ka gandrīz visās Latvijas pašvaldībās ir novērojams būtisks iedzīvotāju samazinājums, remigrācijas veicināšanā būtiski ir ne tikai pasākumi valsts – ministriju līmenī, bet būtiska ir tieši pašvaldību loma,” norāda ministrija.
Reģionālo koordinatoru galvenais uzdevums būs uzrunāt potenciālos remigrantus un noskaidrot to vajadzības, sagatavot atbilstošus piedāvājumus par darba un dzīves iespējām Latvijā. “Būtiski, ka tā nav vienkārši aptauja par remigrantu vajadzībām – koordinatoriem būs jāuztur regulārs un atkārtots kontakts ar potenciālajiem remigrantiem, kā arī jāveido personiska pieeja,” skaidro ministrijā.
Aģentu ieviešanu slavē arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, intervijā Latvijas Radio norādot, ka aģenta ieviešana palīdzēs reemigrantiem atgriezties Latvijā. Ministrs norādīja, ka, atgriežoties dzimtenē, “ir miljons detaļu, kas jāņem vērā”, tāpēc aģentu darbs būs nepieciešams.
Viņš uzsver, ka drīz vidējā alga “uz papīra” arī Latvijā būs 1000 eiro, un tā sasniegs Eiropas Savienības minimālo algu. Tā kā daudzi aizbraukušie ārzemēs strādā mazkvalificētus darbus par salīdzinoši nelielām algām, tad viņi būs vairāk ieinteresēti atgriezties Latvijā, kur jau dzīvo viņu radi un draugi.
Lai pilnvērtīgi nodrošinātu koordinatoru darbu, 2018. gada martā turpinās 10 pilotpašvaldību personāla atlase, kas būs daļa no koordinatoru tīkla, kā arī informatīvās platformas izveide. Vienlaikus šobrīd ir atlasīti reģionālie remigrācijas koordinatori piecos plānošanas reģionos.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Šonedēļ vēl sagaidāms drēgns laiks
Jaunajā darba nedēļā būtiska gaisa masu nomaiņa mūsu teritorijā nav gaidāma, līdz ar to laiks saglabāsies vēss, un atsevišķās dienās arī gaidāms lietus. Vietām naktīs gaiss atdzisīs...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk