• Tweet

Viens no iespējamajiem risinājumiem, kā sabalansēt pedagogu darba slodzi, ir skolēniem Latvijas vispārizglītojošajās izglītības iestādēs mācīt mazāk, šorīt intervijā Latvijas Radio izteicās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Kā zināms, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), ilgstoši nespējot panākt vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju par pedagogu darba algas un darba slodzes sabalansēšanas jautājumiem, 16. jūnijā rīkoja nozares darbinieku piketu pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas, pulcējot vairāk kā 2600 dalībnieku. Lai gan piketa laikā notika tikšanās ar Saeimas un valdības vadību, tomēr tās nenesa cerēto rezultātu, tādēļ, nesaņemot no politiķiem stingru solījumu rast tūlītējus kompromisus pedagogiem būtiskajos jautājums, arodbiedrības Padome vienbalsīgi lēma uzsākt streika procedūru.

Kā pauda Ašeradens, Latvijas valdības primāri darāmais darbs ir sakārtot pedagogu darba slodžu modeli: “Piedodiet, tas, kas jādara fizkultūras skolotājam, atšķiras no tā, kas jādara fizikas vai vēstures skolotājam. Savukārt latviešu valodas skolotājam ir ļoti, ļoti daudz jālasa un jāsagatavojas tai savai stundai.”

Viņa ieskatā, pedagogu darba slodžu modeļa sakārtošana ir galvenais jautājums, pie kā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) būtu jāstrādā, savukārt skolotāju cienīga atalgojuma jautājums ir risināms vēl līdz septembrim.

“Droši vien jāskatās, iespējams, ka mēs varam arī mācīt mazāk. Ja skatāmies Igaunijā, tad pie mazāka pedagogu stundu skaita igauņi sasniedz labāku rezultātu. Tā kā droši vien problēma ir arī izglītības saturā,” piebilda politiķis.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aprēķinājusi, ka, lai visas Latvijas pašvaldības iegūtu papildu 100 miljonus eiro pedagogu atalgojuma nodrošināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, nāktos slēgt visu līmeņu lauku skolas.