Ašeradena aiziešana no ekonomikas ministra amata nespēs sašūpot valdību, uzskata politologs

Lai gan Arvils Ašeradens nonācis pie lēmuma pamest ekonomikas ministra amatu, lai uzņemtos “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītāja pienākumus, politologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ivars Ījabs ir drošs, ka tas nespēs mainīt situāciju pašreizējā valdībā.
Ījabs uzskata, ka Māra Kučinska (ZZS) valdībai no tā nenāksies ciest, jo pārējām koalīcijas partijām pašlaik neesot vēlēšanās izrēķināties ar “Vienotību”, kurai tāpat jau viegli neejot.
„Varētu nebūt viegli atrast citu kandidātu ekonomikas ministra amatam, jo viņam jāspēj turpināt Ašeradena iesāktie darbi, apzinoties, ka līdz Saeimas vēlēšanām palicis mazāk nekā gads,” pauda politologs.
Runājot par iespējamiem kandidātiem ekonomikas ministra amatam, šobrīd tiek diskutēts gan par Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāri Karīnu Ploku un Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu. Kuru kandidātu virzīt ministra amatam, partijas valde varētu izlemt jaunnedēļ.
Komentējot to, vai Saeimas vēlēšanās Ašeradens varētu būtu “Vienotības” premjera kandidāts, viņš pauda, ka tas būtu saskaņā ar politisko loģiku, taču partijā šāds lēmums vēl nav pieņemts.
Kā teikts iepriekš, ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens izlēmis pamest ministra amatu un pieņemt Saeimas deputāta mandātu, lai vadītu “Vienotības” frakciju. “Vienotības” valde akceptējusi viņa kandidatūru Saeimas frakcijas vadītāja amatam.
“Pēdējais “Vienotības” kongress augustā iezīmēja to, ka ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas gan pašā partijā, gan arī “Vienotības” frakcijā parlamentā. Un šobrīd partijas frakcijas vadītāja pamet lielo politiku, un es vakar valdē piedāvāju savu kandidatūru frakcijas vadītāja amatam, un valde vienbalsīgi to atbalstīja. Es došos strādāt parlamentā, kur, manuprāt, būs ļoti interesanti notikumi,” norādīja Ašeradens.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk