AS prasa Evikai Siliņai skaidrot valdības rīcību ar “airBaltic”, plānu nodokļu maksātāju ieguldītās naudas atgūšanai un valdības vadītājas lomu šo lēmumu pieņemšanā

2024. gada 4. septembrī Saeimas frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS” – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija (Apvienotais saraksts) deputāti tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lūdzot viņu sniegt skaidrojumus par 2024. gada 30. augustā ārkārtīgā steigā un slepenībā pieņemto valdības lēmumu par AS “AirBaltic”, kura rezultātā, ievērojot publiski pieejamo informāciju, valstij pēc AS “AirBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nacionālās aviokompānijas kapitālā būs jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt, gatavojoties IPO, AS «AirBaltic» pamatkapitāls tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.
Šāds valdības lēmums Latvijas sabiedrībai un Apvienotā saraksta deputātiem radīja pamatotu satraukumu gan par līdz šim simtiem miljonu eiro nodokļu maksātāju ieguldītās naudas AS «AirBaltic» atgūšanu, gan par elementāras labas pārvaldības principu ievērošanu un neskaidrībām saistībā ar nacionālās aviokompānijas nākotni.
Tikšanās laikā satiksmes ministrs nespēja paskaidrot 2024. gada 30. augustā Ministru kabinetā pieņemtā lēmuma par AS «AirBaltic» objektīvo vajadzību, arī turpmākā valdības komunikācija ir neskaidra un pretrunīga. AS ieskatā tik nozīmīgu lēmumu pieņemšana nevar būt tikai viena ministra, bet visas valdības un pirmām kārtām tās vadītājas atbildība, tāpēc deputāti vēršas ar pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai, aicinot sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.
1. Cik rīcības ar AS «AirBaltic» scenāriju tika apspriests Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta ārkārtas sēdē? Kas ir šo dažādo scenāriju autors? Vai valdībā tika atbalstīts scenārijs, kuru sagatavoja AS «AirBaltic» padome vai valde? Kāda bija Jūsu kā Ministru prezidentes loma, valdībai pieņemot konkrēto scenāriju par iespējamu AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšanu?
2. Cik sen Ministru prezidentes rīcībā bija informācija par iespējamu AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšanu? Vai par to iepriekš jau bija pieņemti Ministru kabineta lēmumi?
3. Vai par AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšanu notika ministru balsojums, kādam ministram tam iebilstot?
4. Vai Ministru prezidente piekrīt viedoklim, ka lēmums par AS «AirBaltic», kas tomēr ir Latvijas nacionālā aviosabiedrība, pamatkapitāla samazināšanu bija jāpieņem Latvijas Republikas Saeimai, ņemot vērā, ka par iepriekšējiem ieguldījumiem pamatkapitālā ir lēmis tieši likumdevējs?
5. Vai Ministru prezidente piekrīt Finanšu ministrijas 2024. gada 3. septembra publiskajam paziņojumam, ka AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšana neietekmē 2025. gada valsts budžetu
6. Vai Ministru prezidentei ir informācija, kāda ir AS «AirBaltic» tirgus vērtība 2024. gada 30. augustā?
7. Vai Ministru prezidentei ir plāns, kā atgūstami AS «AirBaltic» ieguldītie Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi vismaz 526 miljonu eiro apmērā?
8. Vai valdībai ir skaidrs, kā tiks atjaunota AS «AirBaltic» likviditāte?
9. Vai uz Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta sēdi bija pieejama informācija par AS «AirBaltic» faktisko finanšu stāvokli un ekonomisko saimnieciskumu?
10. Vai Ministru prezidentes rīcībā ir informācija, par kādu summu (un kādu procentu akcijās) AS «AirBaltic» tika piedāvāta iespējamajam stratēģiskajam investoram?
11. Kad Ministru prezidente uzzināja informāciju par AS «AirBaltic» iespējamo stratēģisko investoru? Vai arī tas pirmoreiz kļuva zināms tikai Ministru kabineta ārkārtas sēdes dienā?
12. Vai šobrīd ir īstais brīdis sakarā ar AS «AirBaltic» izmantot IPO? Lūdzam atbildi pamatot.
13. Kādu summu AS «AirBaltic» ir plānots piesaistīt, izmantojot IPO? Kāda būs Ministru kabineta rīcība, ja šī summa netiks sasniegta? Kurš būs atbildīgs, piemēram, Ministru prezidente, Ministru kabinets, satiksmes ministrs, AS «AirBaltic» padome vai valde, ja šis darījums izrādīsies neveiksmīgs (piemēram, netiks piesaistīta visa plānotā summa)?
14. Vai Ministru prezidente piekrīt viedoklim, ka jau šobrīd ir nepieciešama Valsts kontroles piesaiste, kas veiktu pārbaudi par nodokļu maksātāju ieguldītās naudas izlietojuma lietderību AS «AirBaltic»?
15. Vai līdz šim AS «AirBaltic» padome un valde ir lietderīgi rīkojusies ar nodokļu maksātāju līdzekļiem?
16. Vai ir plānots atslepenot Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta sēdes lēmumu par AS «AirBaltic» (vismaz kādā tā daļā), lai nodokļu maksātāji varētu uzzināt par valdības iecerēto rīcību ar Latvijas nacionālo aviokompāniju?
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Februārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālāk