AS prasa Evikai Siliņai skaidrot valdības rīcību ar “airBaltic”, plānu nodokļu maksātāju ieguldītās naudas atgūšanai un valdības vadītājas lomu šo lēmumu pieņemšanā

2024. gada 4. septembrī Saeimas frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS” – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija (Apvienotais saraksts) deputāti tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lūdzot viņu sniegt skaidrojumus par 2024. gada 30. augustā ārkārtīgā steigā un slepenībā pieņemto valdības lēmumu par AS “AirBaltic”, kura rezultātā, ievērojot publiski pieejamo informāciju, valstij pēc AS “AirBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nacionālās aviokompānijas kapitālā būs jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt, gatavojoties IPO, AS «AirBaltic» pamatkapitāls tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.
Šāds valdības lēmums Latvijas sabiedrībai un Apvienotā saraksta deputātiem radīja pamatotu satraukumu gan par līdz šim simtiem miljonu eiro nodokļu maksātāju ieguldītās naudas AS «AirBaltic» atgūšanu, gan par elementāras labas pārvaldības principu ievērošanu un neskaidrībām saistībā ar nacionālās aviokompānijas nākotni.
Tikšanās laikā satiksmes ministrs nespēja paskaidrot 2024. gada 30. augustā Ministru kabinetā pieņemtā lēmuma par AS «AirBaltic» objektīvo vajadzību, arī turpmākā valdības komunikācija ir neskaidra un pretrunīga. AS ieskatā tik nozīmīgu lēmumu pieņemšana nevar būt tikai viena ministra, bet visas valdības un pirmām kārtām tās vadītājas atbildība, tāpēc deputāti vēršas ar pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai, aicinot sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.
1. Cik rīcības ar AS «AirBaltic» scenāriju tika apspriests Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta ārkārtas sēdē? Kas ir šo dažādo scenāriju autors? Vai valdībā tika atbalstīts scenārijs, kuru sagatavoja AS «AirBaltic» padome vai valde? Kāda bija Jūsu kā Ministru prezidentes loma, valdībai pieņemot konkrēto scenāriju par iespējamu AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšanu?
2. Cik sen Ministru prezidentes rīcībā bija informācija par iespējamu AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšanu? Vai par to iepriekš jau bija pieņemti Ministru kabineta lēmumi?
3. Vai par AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšanu notika ministru balsojums, kādam ministram tam iebilstot?
4. Vai Ministru prezidente piekrīt viedoklim, ka lēmums par AS «AirBaltic», kas tomēr ir Latvijas nacionālā aviosabiedrība, pamatkapitāla samazināšanu bija jāpieņem Latvijas Republikas Saeimai, ņemot vērā, ka par iepriekšējiem ieguldījumiem pamatkapitālā ir lēmis tieši likumdevējs?
5. Vai Ministru prezidente piekrīt Finanšu ministrijas 2024. gada 3. septembra publiskajam paziņojumam, ka AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšana neietekmē 2025. gada valsts budžetu
6. Vai Ministru prezidentei ir informācija, kāda ir AS «AirBaltic» tirgus vērtība 2024. gada 30. augustā?
7. Vai Ministru prezidentei ir plāns, kā atgūstami AS «AirBaltic» ieguldītie Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi vismaz 526 miljonu eiro apmērā?
8. Vai valdībai ir skaidrs, kā tiks atjaunota AS «AirBaltic» likviditāte?
9. Vai uz Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta sēdi bija pieejama informācija par AS «AirBaltic» faktisko finanšu stāvokli un ekonomisko saimnieciskumu?
10. Vai Ministru prezidentes rīcībā ir informācija, par kādu summu (un kādu procentu akcijās) AS «AirBaltic» tika piedāvāta iespējamajam stratēģiskajam investoram?
11. Kad Ministru prezidente uzzināja informāciju par AS «AirBaltic» iespējamo stratēģisko investoru? Vai arī tas pirmoreiz kļuva zināms tikai Ministru kabineta ārkārtas sēdes dienā?
12. Vai šobrīd ir īstais brīdis sakarā ar AS «AirBaltic» izmantot IPO? Lūdzam atbildi pamatot.
13. Kādu summu AS «AirBaltic» ir plānots piesaistīt, izmantojot IPO? Kāda būs Ministru kabineta rīcība, ja šī summa netiks sasniegta? Kurš būs atbildīgs, piemēram, Ministru prezidente, Ministru kabinets, satiksmes ministrs, AS «AirBaltic» padome vai valde, ja šis darījums izrādīsies neveiksmīgs (piemēram, netiks piesaistīta visa plānotā summa)?
14. Vai Ministru prezidente piekrīt viedoklim, ka jau šobrīd ir nepieciešama Valsts kontroles piesaiste, kas veiktu pārbaudi par nodokļu maksātāju ieguldītās naudas izlietojuma lietderību AS «AirBaltic»?
15. Vai līdz šim AS «AirBaltic» padome un valde ir lietderīgi rīkojusies ar nodokļu maksātāju līdzekļiem?
16. Vai ir plānots atslepenot Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta sēdes lēmumu par AS «AirBaltic» (vismaz kādā tā daļā), lai nodokļu maksātāji varētu uzzināt par valdības iecerēto rīcību ar Latvijas nacionālo aviokompāniju?
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālākSaeimas komisija: dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības...
Lasīt tālākAttālināts un biroja darbs joprojām piesaista lielāko uzmanību Latvijas darba tirgū
Trešajā ceturksnī darba meklētāju vidū vislielāko interesi izraisījuši darba piedāvājumi administrācijas jomā un darbs ar iespēju strādāt attālināti, liecina CVMarket.lv jaunākā...
Lasīt tālāk