AS prasa Evikai Siliņai skaidrot valdības rīcību ar “airBaltic”, plānu nodokļu maksātāju ieguldītās naudas atgūšanai un valdības vadītājas lomu šo lēmumu pieņemšanā

2024. gada 4. septembrī Saeimas frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS” – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija (Apvienotais saraksts) deputāti tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lūdzot viņu sniegt skaidrojumus par 2024. gada 30. augustā ārkārtīgā steigā un slepenībā pieņemto valdības lēmumu par AS “AirBaltic”, kura rezultātā, ievērojot publiski pieejamo informāciju, valstij pēc AS “AirBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nacionālās aviokompānijas kapitālā būs jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt, gatavojoties IPO, AS «AirBaltic» pamatkapitāls tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.
Šāds valdības lēmums Latvijas sabiedrībai un Apvienotā saraksta deputātiem radīja pamatotu satraukumu gan par līdz šim simtiem miljonu eiro nodokļu maksātāju ieguldītās naudas AS «AirBaltic» atgūšanu, gan par elementāras labas pārvaldības principu ievērošanu un neskaidrībām saistībā ar nacionālās aviokompānijas nākotni.
Tikšanās laikā satiksmes ministrs nespēja paskaidrot 2024. gada 30. augustā Ministru kabinetā pieņemtā lēmuma par AS «AirBaltic» objektīvo vajadzību, arī turpmākā valdības komunikācija ir neskaidra un pretrunīga. AS ieskatā tik nozīmīgu lēmumu pieņemšana nevar būt tikai viena ministra, bet visas valdības un pirmām kārtām tās vadītājas atbildība, tāpēc deputāti vēršas ar pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai, aicinot sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.
1. Cik rīcības ar AS «AirBaltic» scenāriju tika apspriests Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta ārkārtas sēdē? Kas ir šo dažādo scenāriju autors? Vai valdībā tika atbalstīts scenārijs, kuru sagatavoja AS «AirBaltic» padome vai valde? Kāda bija Jūsu kā Ministru prezidentes loma, valdībai pieņemot konkrēto scenāriju par iespējamu AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšanu?
2. Cik sen Ministru prezidentes rīcībā bija informācija par iespējamu AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšanu? Vai par to iepriekš jau bija pieņemti Ministru kabineta lēmumi?
3. Vai par AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšanu notika ministru balsojums, kādam ministram tam iebilstot?
4. Vai Ministru prezidente piekrīt viedoklim, ka lēmums par AS «AirBaltic», kas tomēr ir Latvijas nacionālā aviosabiedrība, pamatkapitāla samazināšanu bija jāpieņem Latvijas Republikas Saeimai, ņemot vērā, ka par iepriekšējiem ieguldījumiem pamatkapitālā ir lēmis tieši likumdevējs?
5. Vai Ministru prezidente piekrīt Finanšu ministrijas 2024. gada 3. septembra publiskajam paziņojumam, ka AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšana neietekmē 2025. gada valsts budžetu
6. Vai Ministru prezidentei ir informācija, kāda ir AS «AirBaltic» tirgus vērtība 2024. gada 30. augustā?
7. Vai Ministru prezidentei ir plāns, kā atgūstami AS «AirBaltic» ieguldītie Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi vismaz 526 miljonu eiro apmērā?
8. Vai valdībai ir skaidrs, kā tiks atjaunota AS «AirBaltic» likviditāte?
9. Vai uz Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta sēdi bija pieejama informācija par AS «AirBaltic» faktisko finanšu stāvokli un ekonomisko saimnieciskumu?
10. Vai Ministru prezidentes rīcībā ir informācija, par kādu summu (un kādu procentu akcijās) AS «AirBaltic» tika piedāvāta iespējamajam stratēģiskajam investoram?
11. Kad Ministru prezidente uzzināja informāciju par AS «AirBaltic» iespējamo stratēģisko investoru? Vai arī tas pirmoreiz kļuva zināms tikai Ministru kabineta ārkārtas sēdes dienā?
12. Vai šobrīd ir īstais brīdis sakarā ar AS «AirBaltic» izmantot IPO? Lūdzam atbildi pamatot.
13. Kādu summu AS «AirBaltic» ir plānots piesaistīt, izmantojot IPO? Kāda būs Ministru kabineta rīcība, ja šī summa netiks sasniegta? Kurš būs atbildīgs, piemēram, Ministru prezidente, Ministru kabinets, satiksmes ministrs, AS «AirBaltic» padome vai valde, ja šis darījums izrādīsies neveiksmīgs (piemēram, netiks piesaistīta visa plānotā summa)?
14. Vai Ministru prezidente piekrīt viedoklim, ka jau šobrīd ir nepieciešama Valsts kontroles piesaiste, kas veiktu pārbaudi par nodokļu maksātāju ieguldītās naudas izlietojuma lietderību AS «AirBaltic»?
15. Vai līdz šim AS «AirBaltic» padome un valde ir lietderīgi rīkojusies ar nodokļu maksātāju līdzekļiem?
16. Vai ir plānots atslepenot Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta sēdes lēmumu par AS «AirBaltic» (vismaz kādā tā daļā), lai nodokļu maksātāji varētu uzzināt par valdības iecerēto rīcību ar Latvijas nacionālo aviokompāniju?
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Lauksaimnieku organizācijas un Latvijas Veterinārārstu biedrība prasa apturēt Civillikuma grozījumus
Biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP), biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA) un biedrība “Latvijas Veterinārārstu biedrība” (LVB) vēršas pie Saeimas frakcijām,...
Lasīt tālākLielākā daļa tirgotāju no Gaļas paviljona savu produkciju piedāvā citviet Rīgas Centrāltirgū
SIA “Rīgas nami” sadarbībā ar Rīgas Centrāltirgus administrāciju turpina darbu pie risinājumu īstenošanas, lai slēgtajā Gaļas paviljonā līdz šim strādājošie tirgotāji savu produkciju...
Lasīt tālākNo 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākLauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu
Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...
Lasīt tālākĪstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākAprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālākFM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...
Lasīt tālākValsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību
Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...
Lasīt tālākSaeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...
Lasīt tālāk