AS prasa Evikai Siliņai skaidrot valdības rīcību ar “airBaltic”, plānu nodokļu maksātāju ieguldītās naudas atgūšanai un valdības vadītājas lomu šo lēmumu pieņemšanā

2024. gada 4. septembrī Saeimas frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS” – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija (Apvienotais saraksts) deputāti tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lūdzot viņu sniegt skaidrojumus par 2024. gada 30. augustā ārkārtīgā steigā un slepenībā pieņemto valdības lēmumu par AS “AirBaltic”, kura rezultātā, ievērojot publiski pieejamo informāciju, valstij pēc AS “AirBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nacionālās aviokompānijas kapitālā būs jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt, gatavojoties IPO, AS «AirBaltic» pamatkapitāls tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.
Šāds valdības lēmums Latvijas sabiedrībai un Apvienotā saraksta deputātiem radīja pamatotu satraukumu gan par līdz šim simtiem miljonu eiro nodokļu maksātāju ieguldītās naudas AS «AirBaltic» atgūšanu, gan par elementāras labas pārvaldības principu ievērošanu un neskaidrībām saistībā ar nacionālās aviokompānijas nākotni.
Tikšanās laikā satiksmes ministrs nespēja paskaidrot 2024. gada 30. augustā Ministru kabinetā pieņemtā lēmuma par AS «AirBaltic» objektīvo vajadzību, arī turpmākā valdības komunikācija ir neskaidra un pretrunīga. AS ieskatā tik nozīmīgu lēmumu pieņemšana nevar būt tikai viena ministra, bet visas valdības un pirmām kārtām tās vadītājas atbildība, tāpēc deputāti vēršas ar pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai, aicinot sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.
1. Cik rīcības ar AS «AirBaltic» scenāriju tika apspriests Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta ārkārtas sēdē? Kas ir šo dažādo scenāriju autors? Vai valdībā tika atbalstīts scenārijs, kuru sagatavoja AS «AirBaltic» padome vai valde? Kāda bija Jūsu kā Ministru prezidentes loma, valdībai pieņemot konkrēto scenāriju par iespējamu AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšanu?
2. Cik sen Ministru prezidentes rīcībā bija informācija par iespējamu AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšanu? Vai par to iepriekš jau bija pieņemti Ministru kabineta lēmumi?
3. Vai par AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšanu notika ministru balsojums, kādam ministram tam iebilstot?
4. Vai Ministru prezidente piekrīt viedoklim, ka lēmums par AS «AirBaltic», kas tomēr ir Latvijas nacionālā aviosabiedrība, pamatkapitāla samazināšanu bija jāpieņem Latvijas Republikas Saeimai, ņemot vērā, ka par iepriekšējiem ieguldījumiem pamatkapitālā ir lēmis tieši likumdevējs?
5. Vai Ministru prezidente piekrīt Finanšu ministrijas 2024. gada 3. septembra publiskajam paziņojumam, ka AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšana neietekmē 2025. gada valsts budžetu
6. Vai Ministru prezidentei ir informācija, kāda ir AS «AirBaltic» tirgus vērtība 2024. gada 30. augustā?
7. Vai Ministru prezidentei ir plāns, kā atgūstami AS «AirBaltic» ieguldītie Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi vismaz 526 miljonu eiro apmērā?
8. Vai valdībai ir skaidrs, kā tiks atjaunota AS «AirBaltic» likviditāte?
9. Vai uz Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta sēdi bija pieejama informācija par AS «AirBaltic» faktisko finanšu stāvokli un ekonomisko saimnieciskumu?
10. Vai Ministru prezidentes rīcībā ir informācija, par kādu summu (un kādu procentu akcijās) AS «AirBaltic» tika piedāvāta iespējamajam stratēģiskajam investoram?
11. Kad Ministru prezidente uzzināja informāciju par AS «AirBaltic» iespējamo stratēģisko investoru? Vai arī tas pirmoreiz kļuva zināms tikai Ministru kabineta ārkārtas sēdes dienā?
12. Vai šobrīd ir īstais brīdis sakarā ar AS «AirBaltic» izmantot IPO? Lūdzam atbildi pamatot.
13. Kādu summu AS «AirBaltic» ir plānots piesaistīt, izmantojot IPO? Kāda būs Ministru kabineta rīcība, ja šī summa netiks sasniegta? Kurš būs atbildīgs, piemēram, Ministru prezidente, Ministru kabinets, satiksmes ministrs, AS «AirBaltic» padome vai valde, ja šis darījums izrādīsies neveiksmīgs (piemēram, netiks piesaistīta visa plānotā summa)?
14. Vai Ministru prezidente piekrīt viedoklim, ka jau šobrīd ir nepieciešama Valsts kontroles piesaiste, kas veiktu pārbaudi par nodokļu maksātāju ieguldītās naudas izlietojuma lietderību AS «AirBaltic»?
15. Vai līdz šim AS «AirBaltic» padome un valde ir lietderīgi rīkojusies ar nodokļu maksātāju līdzekļiem?
16. Vai ir plānots atslepenot Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta sēdes lēmumu par AS «AirBaltic» (vismaz kādā tā daļā), lai nodokļu maksātāji varētu uzzināt par valdības iecerēto rīcību ar Latvijas nacionālo aviokompāniju?
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Eirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālāk