AS prasa Evikai Siliņai skaidrot valdības rīcību ar “airBaltic”, plānu nodokļu maksātāju ieguldītās naudas atgūšanai un valdības vadītājas lomu šo lēmumu pieņemšanā

2024. gada 4. septembrī Saeimas frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS” – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija (Apvienotais saraksts) deputāti tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lūdzot viņu sniegt skaidrojumus par 2024. gada 30. augustā ārkārtīgā steigā un slepenībā pieņemto valdības lēmumu par AS “AirBaltic”, kura rezultātā, ievērojot publiski pieejamo informāciju, valstij pēc AS “AirBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nacionālās aviokompānijas kapitālā būs jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt, gatavojoties IPO, AS «AirBaltic» pamatkapitāls tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.
Šāds valdības lēmums Latvijas sabiedrībai un Apvienotā saraksta deputātiem radīja pamatotu satraukumu gan par līdz šim simtiem miljonu eiro nodokļu maksātāju ieguldītās naudas AS «AirBaltic» atgūšanu, gan par elementāras labas pārvaldības principu ievērošanu un neskaidrībām saistībā ar nacionālās aviokompānijas nākotni.
Tikšanās laikā satiksmes ministrs nespēja paskaidrot 2024. gada 30. augustā Ministru kabinetā pieņemtā lēmuma par AS «AirBaltic» objektīvo vajadzību, arī turpmākā valdības komunikācija ir neskaidra un pretrunīga. AS ieskatā tik nozīmīgu lēmumu pieņemšana nevar būt tikai viena ministra, bet visas valdības un pirmām kārtām tās vadītājas atbildība, tāpēc deputāti vēršas ar pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai, aicinot sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.
1. Cik rīcības ar AS «AirBaltic» scenāriju tika apspriests Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta ārkārtas sēdē? Kas ir šo dažādo scenāriju autors? Vai valdībā tika atbalstīts scenārijs, kuru sagatavoja AS «AirBaltic» padome vai valde? Kāda bija Jūsu kā Ministru prezidentes loma, valdībai pieņemot konkrēto scenāriju par iespējamu AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšanu?
2. Cik sen Ministru prezidentes rīcībā bija informācija par iespējamu AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšanu? Vai par to iepriekš jau bija pieņemti Ministru kabineta lēmumi?
3. Vai par AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšanu notika ministru balsojums, kādam ministram tam iebilstot?
4. Vai Ministru prezidente piekrīt viedoklim, ka lēmums par AS «AirBaltic», kas tomēr ir Latvijas nacionālā aviosabiedrība, pamatkapitāla samazināšanu bija jāpieņem Latvijas Republikas Saeimai, ņemot vērā, ka par iepriekšējiem ieguldījumiem pamatkapitālā ir lēmis tieši likumdevējs?
5. Vai Ministru prezidente piekrīt Finanšu ministrijas 2024. gada 3. septembra publiskajam paziņojumam, ka AS «AirBaltic» pamatkapitāla samazināšana neietekmē 2025. gada valsts budžetu
6. Vai Ministru prezidentei ir informācija, kāda ir AS «AirBaltic» tirgus vērtība 2024. gada 30. augustā?
7. Vai Ministru prezidentei ir plāns, kā atgūstami AS «AirBaltic» ieguldītie Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi vismaz 526 miljonu eiro apmērā?
8. Vai valdībai ir skaidrs, kā tiks atjaunota AS «AirBaltic» likviditāte?
9. Vai uz Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta sēdi bija pieejama informācija par AS «AirBaltic» faktisko finanšu stāvokli un ekonomisko saimnieciskumu?
10. Vai Ministru prezidentes rīcībā ir informācija, par kādu summu (un kādu procentu akcijās) AS «AirBaltic» tika piedāvāta iespējamajam stratēģiskajam investoram?
11. Kad Ministru prezidente uzzināja informāciju par AS «AirBaltic» iespējamo stratēģisko investoru? Vai arī tas pirmoreiz kļuva zināms tikai Ministru kabineta ārkārtas sēdes dienā?
12. Vai šobrīd ir īstais brīdis sakarā ar AS «AirBaltic» izmantot IPO? Lūdzam atbildi pamatot.
13. Kādu summu AS «AirBaltic» ir plānots piesaistīt, izmantojot IPO? Kāda būs Ministru kabineta rīcība, ja šī summa netiks sasniegta? Kurš būs atbildīgs, piemēram, Ministru prezidente, Ministru kabinets, satiksmes ministrs, AS «AirBaltic» padome vai valde, ja šis darījums izrādīsies neveiksmīgs (piemēram, netiks piesaistīta visa plānotā summa)?
14. Vai Ministru prezidente piekrīt viedoklim, ka jau šobrīd ir nepieciešama Valsts kontroles piesaiste, kas veiktu pārbaudi par nodokļu maksātāju ieguldītās naudas izlietojuma lietderību AS «AirBaltic»?
15. Vai līdz šim AS «AirBaltic» padome un valde ir lietderīgi rīkojusies ar nodokļu maksātāju līdzekļiem?
16. Vai ir plānots atslepenot Ministru kabineta 2024. gada 30. augusta sēdes lēmumu par AS «AirBaltic» (vismaz kādā tā daļā), lai nodokļu maksātāji varētu uzzināt par valdības iecerēto rīcību ar Latvijas nacionālo aviokompāniju?
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
FM rosina mazināt birokrātiju un administratīvo slogu sabiedriskā labuma jomā
Otrdien, 11. augusta sēdē, Ministru kabinets plāno izskatīt Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”, kas paredz vienkāršot administratīvās...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji pirms vēlēšanām aicina partijas sniegt risinājumus par nozares nepietiekamo finansējumu
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina politiskās partijas pirms Saeimas vēlēšanām sniegt konkrētu redzējumu par sabiedriskā transporta nozares ilgtermiņa attīstību un...
Lasīt tālākSeptiņos mēnešos Vivi vilcienos pārvadāti 12 miljoni pasažieru; jūlijā 97,4 % reisu izpildīti laikā
Šī gada septiņu mēnešu laikā Vivi pārvadāja 12 miljonus vilcienu pasažieru. Tas ir par 0,6 % jeb 75 tūkstošiem mazāk nekā 2025. gadā. Pirmajos septiņos mēnešos lielākais pasažieru skaita...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas samazinājās par 3,5%
2026. gada jūlijā, salīdzinot ar šī gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai samazinājās par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība pirmajā pusgadā augusi par 4%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada pirmajā pusgadā pieauga par 4%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Straujākā izaugsme bija...
Lasīt tālākJūlijā uzņēmēju noskaņojums uzlabojies rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada jūlijā uzlabojies apstrādes rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, bet pasliktinājies būvniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākPTAC: degvielas atlaižu piedāvājumus ne vienmēr ir viegli salīdzināt
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot degvielas tirgotāju lojalitātes programmas un atlaižu piedāvājumus, secinājis, ka patērētājiem ne vienmēr ir vienkārši saprast,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Eiropas piešķirtais finansējums pieaugušo minerālmēslu un degvielas izmaksu mazināšanai ir netaisnīgs
Eiropas Komisijai (EK), lemjot par ārkārtas finansējuma piešķiršanu lauksaimniekiem, kas paredzēts Tuvo Austrumu krīzes dēļ pieaugušo minerālmēslu un degvielas izmaksu mazināšanai, Latvijai...
Lasīt tālākKozlovskis: “Rail Baltica” projekta ieviešanai jāpiesaista sevi darbos pierādījuši nozares profesionāļi
Lai nodrošinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanu atbilstoši valsts interesēm un augstā kvalitātē, kā arī lai investīcijas šajā projektā būtu pārskatāmas un izsekojamas, satiksmes...
Lasīt tālāk