• Tweet

Pasaulei mainoties, aktuāls jautājums kļuvis par sievietes vietu baznīcā, proti, vai sievietes var kļūt par mācītājam un, vai tas ir saskaņā ar baznīcas satversmi? Sieviešu ordinācijas jautājums var pat radīt plaisu latviešu luterāņos, kā rezultātā Latvijā tad darbotos divas luterāņu baznīcas – viena atbalstītu sieviešu kļūšanu par mācītājām, bet otra tam būtu kategoriski pret.

Savus atbalstītājus ārzemju luteriskā baznīca guvusi arī mediju un deputātu vidū, kas liecina, ka cīņa pret Dieva iedibināto kārtību ir tikai sākusies. Pēc savas gribas interpretēti Svētie Raksti nu zaudējuši savu vērtību un pēc citu prāta atļauj amatā stāties arī sievietēm, pretēji tam, kā gadu tūkstošus vēstījusi baznīca. Idejas piekritēji norāda, ka šobrīd sievietes tiek klasificētas kā nespējīgas veikt galveno draudzes amatu mācītāju, neskatoties uz to, ka Bībelē sievietes nekad nav tikušas noniecinātas. Arī politiskie spēki pauž savu atbalstu tam, ka sievietes var būt mācītājas, aizmirstot, ka politikas uzdevums nav regulēt baznīcas kārtību.

Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB), kuru jau vairāk kā 20 gadus vada arhibīskaps Jānis Vanags, ir kategoriski pret sieviešu ordināciju un šo gadu laikā arī neviena sieviete LELB nav kļuvusi par mācītāju, kaut arī formāli baznīcas satversme to pieļauj. Kā LTV raidījumam “Kultūršoks” skaidro LELB Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers, sieviešu ordinācija nav cilvēktiesību jautājums, bet aicinājuma jautājums. „Es būtu priecīgs, ja varētu ļaut viņas ordinēt, ja tā nebūtu Svētajos Rakstos rakstīts, ka sievietes nevar mācīt un būt augstākas par vīriešiem. Un sievietes, kas pieņem Svētos Rakstus, arī nelaužas šajā amatā,” piebilda Brūvers.

Un tie, kas labi pārzina Bībeli, tik tiešam var pārliecināties, ka baznīcā Dievs vīriešiem un sievietēm ir paredzējis dažādas lomas un Svētie Raksti uzliek zināmus ierobežojumus sievietes kalpošanai baznīcā. Tāpēc šis jautājums nebūt nav par diskrimināciju, bet gan par to, kā katrs izprot Bībeli. Sievietes nekad nav tikušas atstumtas no baznīcas, vēl vairāk – liela daļa no draudzes kalpošanas ir atkarīga no sievietēm. Viņām nav aizliegts publiski lūgt vai pravietot, taču nav dotas tiesības mācīt vīriešus un valdīt par tiem garīgā ziņā. Būtībā sievietes, tieši tikpat daudz, kā vīrieši, aicinātas kalpot Dievam, bet tikai vīrieši var atrasties postenī, kas ietver garīgu autoritāti pār draudzi. Un jautājums nav par to, kurš ir labāks sludinātājs, bet tas ir veids, kā Dievs iedibinājis šo kārtību, tāpēc mainīt tradīcijas, kas ir spēkā gadsimtiem ilgi, būtu ne tikai nepareizi, bet arīdzan pretrunā ar Bībelē rakstīto.

Kungs mums caur savu vārdu māca, ka sievietēm nav uzdota atbildība kalpot baznīcā par mācītājām, norāda arhibīskaps Jānis Vanags, skaidrojot, ka Dievs savai Baznīcai ir devis daudz dāvanu. Starp tām ir publiskas, pastorālas kalpošanas amata dāvana. “Mēs pieņemam to, ko Dievs dod un tā, kā Viņš to ir devis. Mēs nesakām Dievam, ka viņa dāvana mums nav pietiekami laba, vai ka mums nepatīk forma, kādā viņš to mums ir devis. Mēs ar pateicību pieņemam Dieva dāvanas tā, kā Viņš tās dod. Mēs priecājamies par iespējām, ko Dievs mums ir devis, kā viņš ir atbrīvojis cilvēkus Viņam kalpot baznīcā un ikdienas dzīvē. Baznīca, kas grib būt uzticīga Dieva vārdam, nevar pieļaut sieviešu ordinēšanu mācītāja amatā,” pauž Vanags.

Laikā, kad pasaule mainās un attīstās, būtu tikai pareizi saglabāt zināmus uzskatus un priekšstatus vismaz attiecībā uz pamatvērtībām, tai skaitā baznīcu. Ne visu var un drīkst pārtaisīt pēc sava prāta, un ir pilnīgi skaidrs jau tagad, ka cīņa pret Dieva iedibināto kārtību ir lemta neveiksmei, lai cik skaļa un daudzgalvaina balss uz to sauktu…